Ieva Bērziņa.

Draugam.

Viens telefona zvans….Bet cik daudz tas sevī ietver….Nē, tajā nav atzīšanās mīlestībā, nav globālu problēmu, nav svarīgu ziņu. Ir Drauga balss tepat, tik tuvu, tik pazīstama un silta. Nav svarīgi, ko tā saka, jo vārdiem nav nozīmes. Svarīgi ir tas, ka par tevi domā, tevi saprot un ilgojas. Tūkstošiem kilometru attālumā jūt tavas rūpes un raizes, priecājas kopā ar tevi un tu zini – nekad neskauž un nenosoda.

Skaudība un alkatība ir briesmīgas, tās sagandē visu savā tuvumā un stipram jābūt, lai stāvētu tam pāri. Un tad, kad šķiet – tev vairs nav spēka, saindēta ir visa pasaule, atskan zvans…Klusa balss klausulē: „ Es tikai gribēju tevi dzirdēt…” Un viss atkal nostājas savās vietās. Tu zini, ka esi vajadzīgs, ka labais vienmēr ir stiprāks par ļauno, ka Draugs tev būs vienmēr. Cilvēks, ar kuru kopā esot ir tik labi pat paklusēt un kurš zina par tevi visu, arī to, ko tu nezini pats. Jūs teiksiet – pasaka? Nē… Dzīve…

DUBLIN
2007