SEB Unibankas un «Espy» veiktais pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk dodas ārzemju ceļojumos.
Neiedziļinoties skaitļos, dažas interesantas domas šajā sakarībā tomēr rodas. Ārzemju ceļojumu skaits pieaug, pateicoties iedzīvotāju labklājības pieaugumam… 17% respondentu visbiežāk ceļošanu apvieno ar draugu apciemojumu… 17% respondentu atpūtas braucieniem atvēl līdz 200 Ls… Aiz šīm rindām neviļus gribas lasīt ko citu.

Labklājība pieaug arī pateicoties tiem, kas strādā un pelna ārvalstīs. Ceļojumus apvieno ar ārzemēs dzīvojošo un strādājošo radu un draugu apciemojumu. Atpūtas braucieniem var atvēlēt vismaz 200 Ls, pateicoties tai naudai, kas atceļo no tik ļoti peltajiem pelnītājiem ārzemēs.
Matemātika ir pavisam vienkārša. Ja ģimene ar 2 bērniem dodas ceļojumā, tērējot uz cilvēku vismaz 200 Ls, kopsummā tas sastāda 800 Ls. Ņemot vērā dzīves dārdzību un zemās darba algas Latvijā, maz ticams, ka vidusmēra ģimene spēj šādu summu gada laikā iekrāt. Tātad atliek ņemt kredītu ceļojumam, bet arī tas ir jāatmaksā, tas nozīmē, ka ģimenes ienākumiem ir jābūt pietiekoši lieliem. Cik šādu ģimeņu Latvijā ir? Ja abi pelnītāji strādā Latvijā, tad pavisam maz. Ja kaut viens no pelnītājiem ir nodarbināts ārzemēs, tad ģimenes iespējas apskatīt pasauli ir daudz reālākas.
Kā liecina Latvijas Labklājības ministrijas statistikas dati, 2006. gadā minimālo darba algu – 120 Ls vai mazāk saņēma 66 200 cilvēki jeb 8,9% no strādājošo kopskaita. Vidēji Latvijā strādājošais 2007.gadā saņēma 404 Ls. Savukārt SKDS pētījums apliecināja to, ka Latvijā turīgākie 20 procenti valsts iedzīvotāju saņem gandrīz pusi no visu iedzīvotāju kopējiem mēneša ienākumiem. Šie 20% kā ceļojuši, tā ceļo un tērē tam ne jau 200 latus, bet summas ar vismaz 4 cipariem.
Vairums Īrijā strādājošo latviešu savu reizi ierodas Latvijā pie ģimenēm, radiem un draugiem, kā arī pavada atvaļinājumus dažādās pasaules valstīs. Tērējot savu, pašu nopelnītu naudu.