Vai esam mēs, Īrijas latvieši, Latvijai vajadzīgi?

Vai esam mēs, Īrijas latvieši, Latvijai vajadzīgi?

Lasītāja raksts.
Parasts ceturtdienas rīts, un mēs esam nolēmuši doties uz Latvijas vēstniecību Īrijā, dot savus parakstus par satversmes grozījumiem. Saulīte silda prieks sirdī, beidzot arī Irijā ir sākusies jauka dieniņa. Bet tas nu ne uz ilgu laiku.
Pirms došanos, mājas lapā www.baltic-ireland.ie izlasījām, ka parakstus varēsim atstāt no pl. 10 00 – 13 00, tad nu arī ievērojot attiecīgos laikus devāmies. Pie vēstniecības durvīm piezvanot, tikām nosūtīti pa sētas vārtiem uz Latvijas vēstniecības pieņemšanas telpām, kur arī gājām. Pārvarot bruģēto sētas klājumu nonācām pie ēkas pagraba durvīm, kur atradās Latviešu pieņemšanas telpa.

Aiz liela pārsteiguma vai aizrāvās elpa, jo mazais koridorītis, kurš skaitās kā uzgaidāmā telpa, bija stāvgrūdu pilns ar cilvēkiem, nevarot saprast, vai telpa par mazu nelielam ļaužu daudzumam, vai ļaužu šai vietā bija tik daudz. Latvijas pilsoņi šeit drūzmējās ar saviem jaundzimušajiem bērniem, kājās stāvot aizpildot viņiem izdotās formu veidlapas, dažkārt pat liekoties kad durvīs tiks iespiesta kāda mazuļa galviņa.
Burzmā ielauzos arī es, uzgaidamajā telpā atradu vairākus informācijas plakātus gan par parakstīšanos par grozījumiem, gan deklarēšanos. Bet informāciju, kur tad šai iestādē to var izdarīt tā arī neatradu.
Sapratu vienu, laikam nāksies stāvēt rindā ar visiem pilsoņiem, kuri šeit atnākuši savu privāto nepieciešamību dzīti. Jā, bet es to biju iztēlojies savādāk.
Laiciņu pamīdījuši pagalma akmeņus, jau pesimistiski secinājām, ka bez pāris stundu gaidīšanas te pie mērķa netiksim. Vairāki no līdz atnācējiem, pameta vēstniecību, lai dotos tālāk šās dienas gaitās, jo nebija plānota tik ilga aizkavēšanās. Laimīgas sagadīšanās dēļ atradu savā telefonā kādas pazīstamas personas telefonu, kura strādāja vēstniecībā, kā rezultātā tomēr tikām pieņemti bez rindas un varējām parakstīties par satversmes grozījumiem.
Pārdomājot notikušo, rodas vesela virkne jautājumu gan par parakstu vākšanu, gan Latvijas vēstniecību Īrijā, gan arī par Latvijas valdību kā tādu.
Domāju, ka šādā situācijā varēja atrasties vairums no Īrijā dzīvojošajiem Latviešiem, kuri it kā nāca parakstīties par grozījumiem, sastapās ar jau iepriekš stāstīto, vienkārši pagriezās un devās prom savus parakstus nesniegdami. Vai tad šī parakstu vākšana ir pieskaitāma pie klientu apkalpošanas procedūrām? Cik saprotu, ka Valsts balss skaitīšanu komisija šim pasākumam tērē milzīgas naudas, lai šis pasākums veiksmīgi tiktu izpildīts, tas nozīmē, ka katrs parakstu vākšanas punkts saņem kādu summu par šī pakalpojuma izpildi. Tad kādēļ mūsu vēstniecībā parakstu vākšana tiek jaukta kopā ar pārējām lietām?
Un vēl, drusku novirzoties no šīs tēmas, runājot tieši par vēstniecības apmeklētāju uzgaidāmajām telpām. Vai nešķiet, ka šīs telpas pie lielā apmeklējumu skaita ir stipri par mazām? Vai tad Īrijā strādājošie Latvieši, kuri pēc vairākkārt presē izskanējušiem faktiem gada laikā uz Latviju pārsūta 300 miljonu eiro tik tiešām tādu šaurību būtu pelnījuši, kur koridorītī ar vēderiem nespēj izmainīties divi gruntīgi cilvēki, nerunājot vēl ne par maziem bērniem, kuriem nepieciešami gan ratiņi un viss pārējais.
Var jau būt, ka mani argumenti nav pamatoti par apmeklētāju uzgaidāmajām telpām, jo neesmu redzējis kā darbs norit citu valstu Latvijas vēstniecībās, bet par nepatiku doties uz Latvijas vēstniecību Īrijā, kārtot savus privātos jautājumus, esmu dzirdējis no daudziem tautiešiem. Manuprāt, Latvijas vēstniecībai Īrijā vajadzētu kalpot Latvijas pilsoņiem ne tikai, lai nokārtotu dažādus sasāpējušos privātos jautājumus, bet arī lai viņiem būtu iespēja saņemt pēc iespējas plašāku informāciju par Latvijas likumiem, notikumiem, kultūras dzīvi un visu aktuālo dzimtenē. Ne jau katram šeit dzīvojošajam Latvijas pilsonim ir pieejams internets vai preses izdevumi. Domāju, ka Latvijas vēstniecībai Īrijā nevajadzētu kalpot pamatā kā diplomātisko sakaru dibinātājai, bet kalpot arī Latvijas pilsoņiem, lai katrs pilsoņa apmeklējums izvērstos kā notikums, lai katrs vēstniecības apmeklētājs varētu nest Latvijas vārdu pozitīvā gaismā un spētu kaut drusku lepoties ar savu valsti šeit Īrijā.

Hugo Avotiņš

Related Images:

baltic-ireland.ie tēls

176 atbildes uz “Vai esam mēs, Īrijas latvieši, Latvijai vajadzīgi?”

  1. >> tēls
    >>

    Arno IRELAND Says:
    March 30th, 2008 at 2:11 am

    To Janka –>, nu, nu, nav guvis pieredzi iiriijaa, straadaajis melnstraadnieka darbu, nedzesee iekshas, turi meeli aiz zobiem, ieksh LV lai atveertu savu biznesu ir simts un viena birokraatiija jaiziet, te atveeru gadu atpakalj firmu, pirmajaa gadaa apgroziijums 250 000, nenjemos prognozeet kas buus otrajaa gadaa, man ir 12 darba vietas ko dodu citiem, visiem ir labi, vai gribu atpakalj, teikshu nee–> domaaju ka jaatsakas no LV pilsoniibas buus ar laiku….

  2. >> tēls
    >>

    francesko IRELAND Says:
    March 30th, 2008 at 2:27 am

    Beernudaarzs.Cilveeks vienkaarsi nomaldiijies pa saitiem,nesajeedz ko pats raksta,kaada jeega uz vinju riet?
    = Bāāāns to Janka :(((=varbuut vari iztulkot so fraazi latviski,profesor?

  3. >> tēls
    >>

    francesko IRELAND Says:
    March 30th, 2008 at 2:35 am

    Un dzunglos darbu mekleet nav jeegas,kameer mezonji nonaaks liidz civilizaacijai – jau buus iestaajusies Apokalipse.Driizaak ir jaadomaa kaa radiit darba vietas tiem,kas veelas dziivot civilizeeti.

  4. >> tēls
    >>

    francesko IRELAND Says:
    March 30th, 2008 at 4:26 am

    Kas attiecaas uz konkreeto rakstu,tad es personiigi savas asinis uz latvietiibu neesmu nodevis izpeetei,taa kaa diez vai vareetu pretendeet uz latviski latviskotaa tiirasinju latviesa godu.Seit drosi vien kaads vaidelotis/te,liibietis vai senpruusis ir drosi vien tuvaak”DNS aariski-latviskajam Centram” nekaa es.
    Ir gruuti paliidzeet cilveekam kurs ir noleemis noleekt no tilta vai siltaa baseinaa paargriezt sev veenas.Janka arii kaadu dienu pamodiisies no jaukaa sapnja(ar visiem saviem miljoniem),kad liidziigi kaa Itaalijaa(Neapolee) blakus logam buus izaugusi smirdiiga meeslu/atkritumu cupa,jo visi meeslu savaaceeji buus Paradiizi/Laimes Zemi pametusi….
    Un saaks izplatiities infekcija…..
    Sveiciens 1.Apriilii!

  5. >> tēls
    >>

    Janka LATVIA Says:
    March 30th, 2008 at 9:51 am

    To francesko
    Neķer kreņķi, francesko. Kad nebūsi vairs vajadzīgs īrijai, atbrauksi un satīrīsi. Pieredze taču tev būs.

  6. >> tēls
    >>

    satans IRELAND Says:
    March 30th, 2008 at 12:23 pm

    varbuut janka pats te bija atbraucis pastradat tikai vins neko nemaceeja un stradaja melno darbu un tapeec tagad uz visiem ir dusmiigs kam te ir labib,tagad varbuut seez latvija uz bezdarbniekiem kur sanem 120 lati un koz pirkstos domaadams ka citiem sabojaat gariigo.

  7. >> tēls
    >>

    Janka LATVIA Says:
    March 30th, 2008 at 12:57 pm

    Janka nebija vis atbraucis. Un Janka nemaz nav dusmīgs. Jankam ir jautri, lasot, kā jūs viens otram cenšaties pierādīt, ka jums klājas brīnišķīgi. 🙂

  8. >> tēls
    >>

    TONNA IRELAND Says:
    March 30th, 2008 at 1:05 pm

    Janka vai tik Tu nebusi tas pats Ha no Tv neta kurs tur kaskejas ar to ,ka bija latiru? Ja ta tad gan ej majas uz tv netu.
    Tev un Ha ir varen lidzigs tekst . es biezi apstaigaju port alus.ir ko salidzinat…

  9. >> tēls
    >>

    satans IRELAND Says:
    March 30th, 2008 at 1:25 pm

    paprasi jebkuram kas te raksta kuram iet slikti visi pateiks ka labaak ir nekaa latvijaa un ar katru dienu paliek veel labaak jo latvijaa paliek ar katru dienu sliktaak.

  10. >> tēls
    >>

    Petka LATVIA Says:
    March 30th, 2008 at 1:30 pm

    Irijaa nav labi, Latvijaa – labaak.

  11. >> tēls
    >>

    satans IRELAND Says:
    March 30th, 2008 at 1:35 pm

    ja ja ja vecaki uztur.

  12. >> tēls
    >>

    Ava LATVIA Says:
    March 30th, 2008 at 1:55 pm

    Sandra, par to tūrismu un ekonomiku.

    Tajās valstīs tūrisms ir saražotā prece/pakalpojums, ko iebraucēji pērk. Tūrisma pakalpojumi ir tā saucamais preču segums. Attiecībai ir jābut 1:1, lai nebūtu inflācijas. Tas ir, radīti tūrisma pakalpojumi par, piemēram, 50 miljoniem, ko par tiem pašiem 50 miljoniem “nopērk” tūristi.

    Inflācija rodas tad, ja šis preču segums ir mazāks nekā nauda, kas nonāk apgrozībā.

    Nu jau nonākam pie tiem 300 miljoniem Īrijas latviešu naudas, kad tiek sūtīta uz Latviju. Šie 300 miljoni ir radīti citas valsts ekonomikā (Īrijā). Šiem 300 miljoniem ir preču segums, bet tas ir Īrijā, nevis Latvijā.

    Nauda, kas nonāk Latvijā, ir lieka, jo tai nav saražoto preču/pakalpojumu seguma tur.

    Ceru, ka tagad ir skaidrs 🙂

  13. >> tēls
    >>

    Ray69@tvnet.lv IRELAND Says:
    March 30th, 2008 at 1:59 pm

    BAN(angļu.v.) = Aizliegums jeb Izraidīšana trimdā.
    Dotajā gadījumā tas ir saprotamāk/nelatviskots t.i.
    Ārāāā!!!
    Vai ar šo izskaidrojumu ir pietiekami tavai gaišai galviņai-Studentiņ?!

  14. >> tēls
    >>

    # Tanabe LATVIA Says:
    March 30th, 2008 at 2:02 pm

    Lasīju Jāņu komentāru par ekonomiku un, lai arī viņš ir ļoti nekrietns un nekorekts cilvēks, tomēr gribējās uzrakstīt par lietām, ko cilvēks uzdodās saprotam.

    Lai ekonomika būtu sabalansēta, jābūt sabalansētam importam/eksportam. Tātad, ja iedomājamies Latviju kā vienu noslēgtu telpu, tad svarīgi, ka mēs nevis tikai sūtam naudu uz āru, saņemot vajadzīgās preces, ko, piemēram paši nevaram saražot vai sniegt attiecīgu pakalpojumu, bet gan arī mums nauda ieplūst no ārpuses un tās formas var būt dažādas – preču vai pakalpojumu eksports, tūrisms, jeb arī šī situāciju, kas izveidojusies ar izbraukušajiem latviešiem – to pakalpojumu sniedzam ārpus šīs noslēgtās telpas (Latvijas), bet naudu tērējam Latvijā. Un tas ir valsts attīstības un izaugsmes pamatnosacījums! Jā, inflācija ir nepatīkama, taču tā ir neizbēgama, jo tāpat kā ūdens divos savienotos traukos nostāsies vienā līmenī tā arī cenas noteiktā teritorijā (šeit domāju Eiropu) izlīdzināsies. Un tas ir galu galā izdevīgi arī mums pašiem, jo vairs nebrauksim uz citām valstīm kā Antiņi, kas neko nevar atļauties, bet gan arī ar saviem ienākumiem jutīsimies tur tāpat kā mājās, nepārdzīvojot cenu līmeni kāds ir attiecīgajā valstī.

    Un, ja jau mēs sāpīgi apskatām inflāciju, vajadzētu apskatīt arī ienākumu izaugsmi, tad mēs redzēsim, ka, ja inflācija bijusi 16%, tad darba algas izaugušas par 35%! tātad algas joprojām ir augušas straujāk par inflāciju, kas nozīmē, ka kopējais labklājības līmenis ir audzis.

    Tā kā paldies, ka tāda Anglija vai Īrija ir un, lai arī tā nav visveiksmīgākā eksporta forma, jo nenodrošina infrastruktūras sakārtošanos šeit uz vietas, tas tomēr ir daudz labāk nekā, ja mēs tikai sūtītu naudu uz āru, importējot preces un mūsu kopējais naudas daudzums valstī samazinātos.
    #
    45
    TONNA IRELAND Says:
    March 30th, 2008 at 2:04 pm

    Ja Ray doma studentinu Janku,tad piekritu-ARA.

  15. >> tēls
    >>

    Inga IRELAND Says:
    March 30th, 2008 at 2:05 pm

    Ko visi uztraucas par to ka s’eit cilveeki pelna ar melnstraadnieka darbu? Manupraat ja cilveeks godiigi straadaajot var nopelniit algu sev normaalai dziivos’anai, tad jebkurss darbs ir apsveicams. Arii es saakuu ar seeneem un tagad esmu tikusi veikalaa.Skolaas maaciijos vaacu un krievu val. taapeec neko labaaku saakumaa straadaat nevareeju un paareejais jau no pas’a vien atkariigs, vai maaciities un mekleet citu darbu vai palikt turpat. Ja ir labs saimnieks un normaala samaksa citi paliek pie seeneem un taa jau ir katra pas’a dariis’ana, jo laimiigs jau ir tas kuram pietiek, nevis tas kuram ir daudz.Ja kaadam pietiek ar to ko nopelna Latvijaa Taa ir vin’a izveele, bet taapeec jau nav nepaartraukti jaameetaajas ar apvainojumiem.

Atbildēt