Pagājušās nedēļas nogalē vairāki Īrijā dzīvojošie latvieši sniedza telefona intervijas Latvijas laikrakstam „Diena”. 18. martā viņu atbildes uz žurnālistu jautājumiem lasāmas „Dienā”, kā arī tās elektroniskajā versijā. Vairāku žurnālistu domu un pierakstīto interviju apkopojums lasāms zem virsraksta „Vienalga uz Latviju nebrauksim!”, kas acīmredzot ir šejieniešu nu jau vairākuma viedoklis.

Maz ticams, ka šobrīd vairs ne tik straujie celtniecības tempi Īrijā latviešu tautības celtniekiem būtu tas pēdējais piliens svaru kausā, lai izlemtu doties mājup. Kopumā ņemot – visnotaļ reāls raksts, izņemot dažas neprecizitātes. Piemēram, pieminot portāla vadošos darbiniekus, kuri it kā darbojas sabiedriskā organizācijā. Portālā Baltic-Ireland strādājošie ievēro masu mediju ētiku, un neviens nav jebkādas sabiedriskas vai politiskas organizācijas sastāvā, lai spētu pēc iespējas objektīvāk atspoguļot notikumus. Diemžēl, kā jau vairums Latvijas masu mediju, arī „Dienas” žurnālisti noklusē vai ignorē faktu, ka jau 1997.gada 13.novembrī starp Latvijas Republiku un Īriju tika noslēgta “Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”.
Šķiet, ka ļoti daudzu Īrijas latviešu viedokli atspoguļo šis komentārs pie raksta elektroniskās versijas:
„Latvijā joprojām „daži” stūrgalvīgi nevēlas saprast, ka stāsts sen vairs nav par ienākumiem vienā vai otrā valstī… Stāsts ir par dzīves kvalitāti un valsts attieksmi kopumā pret tās iedzīvotājiem. Situācija ir tāda, ka pat, ja Latvijā algas līmenis būtu vienāds ar Īrijas algu līmeni, daudzi cilvēki vienalga izvēlētos palikt Īrijā, jo šeit cilvēks tiešam var justies kā CILVĒKS.”
Nobeigumā piedāvājam arī daļu no raksta „Dienā”, kura pilnu versiju iespējams lasīt šeit: www.ldiena.lv
„Atgriešanās var izmaksāt tūkstošus
Negatīvu noskaņojumu pret Latvijas valdību un ierēdņiem, pārmetot viņiem kāri izspiest no ārzemēs strādājošajiem naudu, pēdējos mēnešos var novērot Īrijas latviešu interneta vietnēs, kurās tiek diskutēts par nodokļu starpības atmaksāšanu, kas jāveic, atgriežoties dzimtenē. Tā gan nav jauna kārtība un ir spēkā jau kopš 1994.gada, taču tagad, kad ļaudis tomēr apsver iespēju atgriezties, šī problēma kļuvusi īpaši aktuāla.
Proti, tiem, kas strādā Īrijā, bet nav to deklarējuši kā savu dzīvesvietu, atgriežoties Latvijā ir jāmaksā 5% no saviem ikmēneša ienākumiem jeb starpība starp ienākuma nodokli Īrijā (20%) un ienākuma nodokli Latvijā, kas ir 25%. Ja cilvēks, piemēram, strādājis Īrijā gadu, mēnesī pelnījis 1000 latu, tad šī nesamaksātā nodokļa summa var sasniegt pat 1050 latu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) gan uzsver, ka katrs gadījums jāskata individuāli, jāņem vērā dažādi atvieglojumi un summa var būt ievērojami mazāka. VID arī min, ka starpība nav jāmaksā, ja cilvēks deklarējies Īrijā. To var izdarīt jebkurā brīdī, piemēram, Latvijas vēstniecībā. Iespējams, nodokļu starpību var arī nepieprasīt, ja cilvēks pierāda, ka visa dzīve šajos gados saistīta tikai ar Īriju. Teorētiski, ja cilvēks aizvien deklarējies Latvijā, nodokļu starpība viņam būtu jāsedz ik gadu, iesniedzot deklarāciju par saviem ienākumiem. Ja persona ignorē šo kārtību, tad par deklarācijas neiesniegšanu viņam draud sods līdz 500 latiem. Tiesa, VID atzīst, ka izkontrolēt to, kurš strādā ārzemēs, tam nav pa spēkam. Vienotas datubāzes nav, un VID var tikai pieprasīt informāciju no Īrijas varas iestādēm par konkrētu personu. Līdz šim, kā lēš VID speciālisti, no daudzajiem aizbraucējiem nodokļu starpību ir samaksājuši vien daži simti cilvēku.”