Pirmdien, 16.jūnijā, Luksemburgā notika ES valstu ārlietu ministru tikšanās, kuras laikā tika
apspriestas iespējas risināt situāciju, kas radusies sakarā ar Īrijas vēlētāju pausto noraidījumu Lisabonas līgumam.
Īrijas ārlietu ministrs Micheál Martin preses konferencē apgalvoja, ka neviena valsts nav izteikusi nosodījumu par referenduma rezultātiem, bet visi ministri izteikuši gatavību strādāt un meklēt izeju no radušās krīzes. Viņš uzsvēra, ka pagaidām nav notikušas nekādas sarunas par iespējamu jaunu referendumu vai Lisabonas līguma teksta izmaiņām. Ministrs teica, ka Īrija vienmēr ir atbalstījusi nopietnāku ES ar lielāku globālo nozīmi un tagad nevēlas tikt atstāta malā.
Slovēnijas ārlietu ministrs Dimitrij Rupel teica, ka būtu bīstami tagad apgalvot, ka līgums tiks „atdzīvināts”, neraugoties uz faktu, ka tas šobrīd ir bloķēts.
ES pilnvarotais Charlie McCreevy iepriekš atzina, ka pēc Īrijas noraidījuma, Lisabonas līgums vairs nevar stāties spēkā. Uzstājoties RTE radio ziņās, viņš apgalvoja, ka ES ar cieņu jāizturas pret referenduma rezultātu un nav iemesla terorizēt ne Īrijas cilvēkus, ne valdību.
Tajā pašā programmā Fine Gael līderis Enda Kenny apgalvoja, ka ir sagaidāmi politiski sarežģījumi, ja pārējās 26 ES valstis būs ratificējušas Lisabonas līgumu, bet Īrija nē.
Turpmākais risinājums tiks apspriests augstākā līmeņa ES līderu sanāksmē, kas ceturtdien notiks Briselē.
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.