Alvils Reinbergs, Latviešu biedrības Īrijā sabiedrisko attiecību speciālists, speciāli portālam baltic-ireland:
Latvijas Republikas Likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir spēkā no 1994.gada 1.janvāra, Par nodokļiem un nodevām – kopš 1995.gada 1.aprīļa. Dīvaini, ka jautājums par nodokļu starpības atmaksu Latvijas publiskajā telpā aktualizējās tikai 2007.gada beigās – 2008.gada sākumā. Īrijā dzīvojošo tautiešu mudināts, un, būdams likumpaklausīgs pilsonis, šā gada janvāra pēdējā nedēļā zvanīju uz Rīgas Ziemeļu rajona Valsts ieņēmumu dienesta nodaļu ( tel. +371 – 67508919), šīs nodaļas aprūpē ir mana deklarētā dzīves vieta.
Konsultants Aigars Kļava, apspriedies ar vadību, sniedza VID oficiālo viedokli: ‘’Pamatojoties uz spēkā esošo likumdošanu, ja Latvijas Republikas pilsonis gadā ārpus Latvijas pavada vairāk kā 183 dienas, un vajadzības gadījumā to ar dokumentiem var pierādīt, nekāda nodokļu deklarācija nav jāsniedz, nekāda nodokļu starpība nav jāmaksā’’.
Labi zināms, ka ažiotāžai Latvijas presē un interneta portālos turpinoties, tapa Īrijas latviešu atklātā vēstule finanšu ministram Atim Slakterim. Nesen saņēmām arī Finanšu ministrijas atbildes vēstuli, ar kuru var iepazīties visi interesenti.
Paradoksāli, ka vienīgie, kas uzskatīja par vajadzīgu painteresēties par Īrijas latviešu reakciju uz Finanšu ministrijas atbildi, bija Latvijā krievu valodā iznākošais izdevums ‘’Bizness & Baltija’’. Sniedzu pagaru telefoninterviju, kuras rezultātā ir tapis Kirila Rezņika-Martova raksts ‘’Izspiest visu – līdz pēdējam santīmam’’. (Кирилл РЕЗНИК-МАРТОВ. Выжать все — до последнего сантима), publicēts 4.jūlija numurā. Autoram izdevies veikt nopietnu situācijas analīzi, lūk, dažas atziņas.
– Pēc spēkā esošajiem Latvijas likumiem, rezidents ir tas, kas valstī uzturas vairāk kā 183 dienas gadā (nevis tur reģistrējis dzīvesvietu, resp., pierakstīts kā ierasts no padomju laikiem)
– Pēc Pasaules Bankas datiem, 2007.gadā ārzemēs dzīvojošie tautieši Latvijas ekonomikā iepludinājuši 222 miljonus latu.
– Teorētiski, ja kādam nāktos maksāt nodokļu starpību, tie nebūtu 5%, bet daudz vairāk. Piemērs. Cilvēks pelnījis vidēji 2000 eiro mēnesī, Īrijā mēneša neapliekamais minimums ir aptuveni 1500 eiro. Latvijas neapliekamais minimums ir tikai 114 eiro (Ls 80), iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 25%. No 2000 atņemam 114, pareizinam ar 25%, atņemam Īrijā samaksāto nodokli ap 100 eiro mēnesī. Iegūstam 371.50 eiro mēnesī vai 4458 eiro (Ls 3120) gadā.
– Ar šo kampaņu Latvijas valdība ilgtermiņā var panākt tikai negatīvu efektu, jo ļoti daudzi aizbraucēji aizvien nopietnāk iesakņojas savā mītnes zemē. Uz neatgriešanos.
Lai precizētu dažus jautājumus, atkal iebridu tajos džungļos, ko sauc par Latvijas Republikas likumiem. Un lūk, ko atradu. 1993.gada 11.maija likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”(spēkā no 1994.gada 1.janvāra). Visur ir runa par rezidenta dzīvesvietu. Nekur neparādās jēdziens deklarētā dzīvesvieta. (Vai, izpļāpājos, tagad viņi tur Latvijā ātri ātri pieņems labojumus.)
1995.gada 2.februāra likums “Par nodokļiem un nodevām” (spēkā no 1995.gada 1.aprīļa). 14.pants 2.un 3.daļa
(2) Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:
1) šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.
(3) Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai:
1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu
taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;
2) fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus). (Izcēlums mans.)
Atkal nekur nav minēta deklarētā dzīvesvieta. Tā vien izskatās, ka Finanšu ministrija ar Slaktera kungu priekšgalā nav atbildējusi uz mūsu jautājumu pēc būtības vai vienkārši blefo.
Vienīgais likums, kuru pārkāpuši tūkstošiem aizbraucēju, ir Dzīvesvietas deklarēšanas likums, atlieka no padomju laika pieraksta. Daudzi aiz nezināšanas. Daudzi tādēļ, ka deklarēšanas process ir padarīts cik nu vien iespējams sarežģīts. Pēdējā laikā daudzi aiz bailēm…
Var notikt tā, ka drīzumā kādam no emigrantiem nāksies tiesāties ar Latvijas valsti. Vai tiesāsimies?
Santas Siliņas ilustrācija
Foto no A.Reinberga personīgā arhīva
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.