Finanšu ministrijas atbilde:

Finanšu ministrijas atbilde:

Par fizisko personu rezidences statusa noteikšanu Latvijas nodokļu normatīvo aktu izpratnē
Šā gada 12. jūnijā Finanšu ministrija ir saņēmusi Īrijas latviešu atklāto vēstuli Latvijas Republikas finanšu ministram Atim Slakterim.
Atbildot uz Īrijas latviešu vēstuli informējam, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otro daļu nodokļu likumos fiziskā persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja šīs personas pastāvīgā dzīves vieta ir Latvijas Republikā vai šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Atbilstoši iepriekš minētajam, situācijā, kad fiziskā persona ir uzturējusies Latvijā mazāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, bet pēc Iedzīvotāju reģistra datiem tās pastāvīgā dzīvesvietas adrese ir Latvijā, šī persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu. Savukārt fiziskā persona netiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja tā likumā noteiktajā kārtībā ir deklarējusi savu pastāvīgo dzīvesvietu ārvalstīs (piemēram, Īrijā) un pēc deklarēšanās neuzturas Latvijā vairāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.
Fiziskajai personai ierodoties ārvalstīs (piemēram, Īrijā) un uzturoties tur ilgāk par sešiem mēnešiem, šajā valstī ir jādeklarē sava pastāvīgā dzīvesvieta un Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā par to jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kā arī, izpildoties 183 dienu kritērijam attiecībā uz uzturēšanos ārpus Latvijas un pēc dzīvesvietas deklarēšanas ārvalstī par to jāinformē fiziskās personas Latvijas Republikā deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļa.
Ja fiziskā persona būs izpildījusi iepriekšminētos nosacījumus, tā ir atzīstama par nerezidentu Latvijas nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Savukārt fiziskā persona, kas nebūs izpildījusi visus iepriekšminētos nosacījumus, nodokļu uzlikšanas vajadzībām tiks uzskatīta par Latvijas rezidentu.
Attiecībā uz Latvijas – Īrijas nodokļu konvenciju (turpmāk – konvencija) noteikumu piemērošanu, jānorāda, ka saskaņā ar konvencijas noteikumiem fizisko personu rezidence tiek noteikta saskaņā ar katras līgumslēdzējas valsts normatīvajiem aktiem (konvencijas 4. panta 1. daļa).
Savukārt vēstulē citētais konvencijas teksts “persona tiek uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta un ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs)” ir piemērojams tikai situācijā, kad konkrētā fiziskā persona saskaņā ar konvencijas 4. panta 1. daļas noteikumiem tiek uzskatīta par rezidentu abās valstīs un ir nepieciešams atrisināt šo konfliktu, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu šīs personas ienākumiem (konvencijas 4. panta 2. daļa).
Attiecībā uz fiziskās personas rezidences statusa noteikšanu situācijā, kad konkrētā fiziskā persona tiek uzskatīta par rezidentu abās valstīs, paskaidrojam, ka šādi jautājumi tiek risināti starp abu valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar konvencijas pantu par savstarpējās saskaņošanas procedūru (konvencijas 25. pants). Saskaņā ar minēto pantu fiziskajai personai, kas iepriekš ir bijusi Latvijas rezidents, bet uzskata, ka ir kļuvusi par Īrijas rezidentu un ka tai tiek uzlikti nodokļi tādā veidā, kas neatbilst konvencijas noteikumiem (piemēram, abas valstis šo personu uzskata par savu rezidentu un attiecīgi uzliek tai nodokļus) ir jāiesniedz savu jautājumu izskatīšanai tās valsts kompetentajai iestādei, kuras rezidents ir šī persona (vēstulē minētajā gadījumā – Īrijas). Ja Īrijas kompetentā iestāde uzskatīs, ka iesniegums ir pamatots, tā saistīsies ar Latvijas kompetento iestādi un abām iestādēm būs pienākums vienoties par to, kuras valsts rezidents ir attiecīgā fiziskā persona. Savstarpējās saskaņošanas procedūra var būt laikietilpīga, jo, lai panāktu vienošanos, kompetentajām iestādēm ir jāizvērtē visi fakti un apstākļi attiecībā uz konkrēto gadījumu.
Attiecībā uz vēstulē izteikto apgalvojumu, ka saskaņā ar konvenciju ienākumi ir apliekami ar nodokļiem tikai vienā no līgumslēdzējām valstīm, paskaidrojam, ka konvencijas 14. pantā (”Neatkarīgi individuālie pakalpojumi”) minēto ienākumu var aplikt ar nodokļiem abās valstīs, ja fiziskā persona, kas ir līgumslēdzējas valsts rezidents, sniedzot otrā valstī profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīga rakstura darbību, savas darbības veikšanai izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā līgumslēdzējā valstī. Saskaņā ar konvenciju, tiek uzskatīts, ka fiziskā persona, kas ir līgumslēdzējas valsts rezidents, izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā līgumslēdzējā valstī, ja tā uzturas otrā līgumslēdzējā valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā, un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekš minētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi (konvencijas 14. panta 2. daļa). Arī konvencijas 15. pantā (”Atkarīgie individuālie pakalpojumi”) minēto ienākumu var aplikt ar nodokļiem abās valstīs, ja fiziskā persona, kas ir līgumslēdzējas valsts rezidents, veic algoto darbu otrā līgumslēdzējā valstī (konvencijas 15. panta 1. daļa). Vienlaikus konvencijas 15. panta 2. daļa nosaka, ka īslaicīgas nodarbinātības gadījumā, ja darba ilgums nepārsniedz 183 dienas 12 mēnešu periodā, saņemtais atalgojums ir apliekams ar nodokļiem tikai saņēmēja rezidences valstī (konvencijas 15. panta 2. daļa). Kā arī konvencijas 21. pantā (”Citi ienākumi”) minēto ienākumu var aplikt ar nodokļiem abās valstīs, ja līgumslēdzējas valsts rezidents saņem konvencijas iepriekšējos pantos neaplūkotus ienākumus, kas rodas otrā līgumslēdzējā valstī (konvencijas 21. panta 1. daļa).
Nobeigumā informējam, ka ņemot vērā jautājuma aktualitāti, pašreiz Finanšu ministrijā tiek izvērtētas iespējas izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai pārskatītu nodokļu uzlikšanas kārtību Latvijas rezidentu ārvalstīs gūtajiem ienākumiem.

Valsts sekretāra vietnieks D. Tauriņš”

Latvijas – Īrijas Konvencija:

Santas Siliņas ilustrācija

Related Images:

Laima Ozola tēls

65 atbildes uz “Finanšu ministrijas atbilde:”

  1. >> tēls
    >>

    cic Andris 🙂 IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 12:24 am

    Man apnika lasit visu to penteri. Sapratu ka vinji vel nav isti pashi tikush skaidriba ar visu sho lietu. Bet varbut tas raksts tapis sakara ar to, ka tiks iedotas vilku pases 5% valsts ierednjiem? Un D. Taurinja k-gs vienkarshi sev tagad pelna punktus? Visa shi situacija nav tik vienkarsha ka sakuma likas. Bet vienalga. Mums ir jasak kusteties un jasak pieverst sev vairak uzmanibu! Krieviem ir labs sakamvards: zem strauta guljosha akmens, udens netek.

  2. >> tēls
    >>

    TONNA + IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 12:53 am

    👿 1) vēstule tika adresēta Slakterim.Vai viņš būtu uzvārdu mainījis?Vai tagad viņu godāt par Tauriņslakteri?
    2)Atbildē ir nolasītas likuma normas,bet nav konkrēta Slaktera atbilde -par ko mēs Īrijas latvieši esam Latvijai parādā,un kāds dokuments ir pamatā viņa izteikumiem. Nezinu kā domā pārējie,taču uzskatu,ka Slakteris NAV atbildējis.Tā nav atbilde,bet gan likuma pārdiktēšana.

  3. >> tēls
    >>

    Rencis LATVIA Says:
    July 3rd, 2008 at 12:58 am

    Šedevrs. No Īru bērnišķības nav ne vēsts. Ļoti piemērots ,,individuālai,, pieejai katram gadījumam atsevišķi.

  4. >> tēls
    >>

    Inga IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 1:12 am

    Latvijas likumdos’anas stilá, vairák jau saputrot nevar. Agrák bija sods par to ka neesi deklaréjis savu dzívesvietu, tagad tá vietá nodokl’i. Izskatás péc ák’a, lai visi skrietu deklaréties un péc tam jau izdomás ká likumus pármainít, lai vél kaut ko noskaitítu, adreses tad bús atliks tik rék,’inus piesútít.

  5. >> tēls
    >>

    TONNA + IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 1:16 am

    Šķiet ,ka neesam Latvijai parādā neko.Tautieši-saglabājiet dokumentus. Visus pay slipus,esb rēķinus,un visus citus. Pirms atgriežaties Latvijā,nu aizejat pie notāra,lai apstiprina šo dokumentu derīgumu. Jo pat ja nebūsiet Latvijai nodeklarējuši visu savu Īrijā pavadītu laiku,šie notāra apstiprinājumi Jums garantēs,ka esat šeit legāli dzīvojuši un strādājuši,tātad bijuši Īrijas rezidenti. Līdz ar to LV 5 % uz Jums neattiecas.

  6. >> tēls
    >>

    johans IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 1:30 am

    Pienemsim ,ka Atim ir taisniiba,dokuments bija parakstiits starp abaam valstiim,jau sen.
    Jautaajums ir tikai viens.Kaapeec 5% uzpeld tikai tagad,kad ir pagajis tik ilgs laiks?
    Ne Lv valdiiba,ne masu meediji,ne darbaa iekaartossanas agentuuras neko tadu nestadiija prieksaa pirms 7-8 gadiem kad saaka cilveki braukt ara.
    Es domaaju,ka te ir reaals variants,kaa ar ssitiem pepinniem tikt galaa.
    Nevis aurot un lamaties ar Ati,bet masveidaa saakt suudzeet tiesaa,Irijas darba deveejus par to,ka darba liigumaa nau minets siss 5% nodoklis.Un tad IIrijas valdiiba aatri tiks ar Ati un tamlidzigiem galaa.Jo IIrijas valdiba saveejos aizstaavees.Visas valdibas,jau savas tautas neverdzina ka Lv.
    1939/45 = 2000 lidz musdienam.
    Tautas valdibas deviize noteikti ir
    ” Latviessus aizdziisim-Lai dziivo krievi””Mazaak pilsonni-biezaaks muusu maks” Andriessi,Ainariessi,Atiessi,Aigariessi,Ivariessi,Valdiessi, vienliidziigi ar MERI.

    Kad bijaam jauni puissi,
    Passi naudu sazagaam,
    Tagad veci palikaam,
    5% pieprasam.

    Lai bij galvas,kam bij galvas,
    Kroplicetiem,tiem bij galvas,
    Savu tautu paardevussi,
    Visu mantu sazagusi,

    Krievu ssnabi savedusi,
    Savus praatus nodzeerussi,
    Peerk tie beernus,tirgo sievas,
    Paardos savas mamulinas.

    Vispareizaakais jau ir beert sali uz sakneem,tad 100% izniiks.
    Ati stingrs rokas spiediens,”Tev”,par ilgi gaidiito atbildi.
    Ar cienu
    Paardotais.

  7. >> tēls
    >>

    TONNA + IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 1:44 am

    johanam
    Labais dzejolītis. Par to īru darbadevēju tiesāsūdzēšanu tā īsti negribētu piekrist. Īri negribēs ķēpāties ar kaprīziem strādniekiem. Viņiem naudas kā spaļi,un viņi uzvarēs jebkurā gadījumā. Taču ja mēs darba devējam jautātu pēc brīvas darbadienas sakarā ar piketu pie LV vēstniecības,domāju ka tas būtu reālāk organizējams.

  8. >> tēls
    >>

    johans IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 2:01 am

    Nu ja,tas tik bija viens no variantiem.Bet cik buus tie gajeji? Tu,es varbuut veel kaads no komenteetajiem. Baigaa atsauksme nebuus. Kad parunaa apkart,visi tik jaa,jaa,bet kad reaali jasaak,tad llipa kajstarpee.
    SSie letinni Nearko neatsskkiraas no tiem kuri ir Lv. Es saku,ka no 30000 varbuut lidz 100 buus.
    Labai reklamai jabuut,un jaaizskaidro kaapeec tur dosimies,jo daudzi pat nezin,un neko nesaprot par tiem 5%.

  9. >> tēls
    >>

    cic Andris 🙂 IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 2:04 am

    Negribu izskatities pec Maltas k-ga, bet tomer, kas mums var patraucet rikoties un noorganizet akciju Dublina lai pieverstu pec iespejes lielaku uzmanibu visai shai te lietai. Esmu parliecinats ka musu vidu ir pieredzejushi ierednji kuri iespejams varetu mums dot kadu atbalstu shaja lieta. Man personigi pat nepietika pacietibas izlasit visu to atmazku. Nu ko? Varam vai nevaram? tas tachu musu pashu interesees!

  10. >> tēls
    >>

    johans IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 2:11 am

    Aiziet cic Andri. Kad un kur satiksimies lai parrunatu darbiibas plaanu.Tonna arii varetu varbuut piebiedroties.

  11. >> tēls
    >>

    cic Andris 🙂 IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 2:25 am

    Da kaut vai tuvakaja svetdiena! man lidz Dublinai 2h rauciens ar auto. Dublina man svesha vieta, lai saka kads vietejais. Kas veel! ?

  12. >> tēls
    >>

    johans IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 2:41 am

    Aiziet,so svetdien Dublina,ko tu zini dublina? Man vienalga,jo dublinu zinu lloti labi.atsuuti savu tel uz 0877888519 un sarunasim,kur un cikos.

  13. >> tēls
    >>

    Dievs@debesis.lv IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 3:57 am

    Ceru ka pilsoņu karš neizvērsīsies starp Irijas latviešiem un Latvijas tautas kalpiem…..( atvainojos Vella kalpiem) 🙂

  14. >> tēls
    >>

    Belfāstas Briedis UNITED KINGDOM Says:
    July 3rd, 2008 at 6:21 am

    Man ir smagas aizdomas, ka cilvēks vienkārši nevar būt rezidents divās valstīs vienlaicīgi. Tā ka esmu UK rezidents un varu to pierādīt, tad nekur deklarēties netaisos, jo es nevaru pēkšņi kļūt par LV rezidentu tikai tāpēc, ka LV tā vēlētos.

  15. >> tēls
    >>

    Klons IRELAND Says:
    July 3rd, 2008 at 9:49 am

    cicandri, tu iesi protestet pret to ka tev apnika lasit juridiski pamatotu atbildi? Nu un ko tu panaksi, ka pateiksi kadam zurnalistam no independent, ka tavas dzimtenes/izcelsmes valsts varas parstavis neizsakaas pietiekami vienkarsi, iisi vai kodoligi? Atbildeja jau ministrijas parstavis konkreti un pa punktiem.

    Pie iepriekshejaa raksta bija OM koments, kurs isteniba ir vienigais par temu – tas varetu kaut kaadaa meraa attiekties uz cilvekiem kas sheit bija no 2000-2006 gada, nevis pedejos 2, un ja alga minimalaa tad nodoklis mazaaks, bet ja arii kadreiz LV fin ministrija vai LR VID piestaditu kaut kadu parrekinu Revenue office, domaju ka lidz jums tas nenonaktu sha vai taa. Plus pienemot populistisma uzpludus LR valdibai – shitais viss izskataas peec good cop/bad cop – tagad slakteris samaisa udeni, lai pec tam kaads goodman pateiktu savu pedejo vardu – ka tas viss ir prieks kakiem, un taa nedriikst! Lai butu kas par vinu nobalso 2009.gadaa.

Atbildēt