Portāla baltic-ireland rīcībā ir informācija, kas vieš satraukumu, tāpēc par šīm situācijām vēlamies pastāstīt arī saviem lasītājiem, vai, pareizāk – lasītājām. Stāsti ir līdzīgi un lielākā daļa – bez “happy end”…
Vispirms – iedomājieties šādu situāciju. Latviešu sieviete, dzīvojoša jebkurā valstī – Īrijā, Latvijā vai citur, dziļi iegrimusi darbā (sēnēs, kartupeļu vagās, biroju tīrīšanā utt.), jūtas kā darba zirgs, pārgurusi no rūpēm par naudas pelnīšanu, nenovērtēta, turklāt pilnīgi bez jebkādas perspektīvas.
Pēkšņi viņa internetā (portālā draugiem.lv vai citur) saņem vēstuli no vīrieša – tumšmataina, baltu ādu, tumšām acīm ar garām melnām skropstām, izskatīga un vīrišķīga, īsta Austrumu Prinča, kurš daiļrunīgi stāsta, cik viņa ir skaista un liek sajusties kā Princesei.
Nebūs daudz sieviešu, neatkarīgi no vecuma, kas spētu pretoties šim valdzinājumam. Un viņas kūst, ļaujas noticēt, ka beidzot īstais, ilgi gaidītais un vienīgais ir satikts, gluži kā pasakā. Varbūt kādam tas šķitīs naivi, bet nē – tas vienkārši ir ļoti, ļoti cilvēcīgi.
Jūtu virpulī abi satiekas un … pretoties tam vairs nav iespējams. Emocijas plūst pāri malām, tās uzliek sievietēm “rozā brilles”, aiz kurām realitāte jau vairs nav saskatāma. Pie visa pārējā Princis izrādās turīgs, pērk visādas greznumlietas, dimantus, zeltu, dārgu firmas apģērbu u.c.
Tāda mīlestība taču nevar būt nepatiesa, tāpēc tiek nolemts apprecēties pēc iespējas ātrāk. Dažām viņu Pakistānas Princis piedāvā precēties Stokholmā. Romantisks ceļojums uz Zviedriju, eksotiskas laulības – tas patiesi varētu šķist kā sapnis, sevišķi sievietei, kas, iespējams, neko tālāk par kartupeļu lauku savā dzīvē nav redzējusi. Patiesība ir tāda, ka zviedri pie laulības dokumentu iesniegšanas uzdod daudz mazāk jautājumu, nekā šobrīd īri.
Realitāte sākas pēc kāzām. Princis sāk lūkoties uz citām, jaunākām un skaistākām sievietēm, sāk dzīvot sev. Izrādās, ka no viņa puses nekādas mīlestības nav un nekad nav bijis, vienkārši studiju vīza gāja uz beigām un steidzami vajadzēja apprecēties, lai iegūtu EUFam statusu. Princis ir apprecējis nevis Princesi, bet pasi. Kad sieviete saprot, ka patiesībā ir izmantota, sākas drāma. Jo visas, par kurām ir šis stāsts, teica, ka patiesi mīlēja savus Pakistānas Prinčus. Tikai “rozā brilles” traucēja ieraudzīt lietas īstajā gaismā.
Mūsu mērķis nav nosodīt šīs sievietes, bet likt padomāt tām, kuru acis vēl skaidri raugās pasaulē.
Mums visām gribas noticēt Pasakai, gribas būt mīlētām, bet esiet uzmanīgas pret mīlestības izpausmēm interneta portālos! Šobrīd šādi piedāvājumi ir ne tikai portālā draugiem.lv, bet arī citur, kur var atrast latviešu sievietes. Tās, kuras piekrīt apprecēties par naudu, vairumā gadījumu zina, ar ko riskē un ko cer no tā iegūt. Bet mūsu aprakstītajos gadījumos sievietes tiek zemiski piekrāptas un izmantotas, emocionāli sabradātas. Viņu dzīve bieži pārvēršas par izmisuma pilnu cīņu, jo musulmaņu vīrieši mēdz ļoti neglīti izrīkoties ar sievietēm, kas vēlas no viņiem šķirties vai atsakās precēties.
Šis nav stāsts par vienu, bet gan par vairākām sievietēm, tāpēc ir pamats domāt, ka scenārijs ir rūpīgi pārdomāts. Skaisti vārdi, aplidošana, romantika un spēle uz jūtām, līdz rezultāts – precības – ir sasniegts un sieviete kļūst par izmantotu un nevajadzīgu “preci”.
Daudzām sievietēm varētu šķist, ka “ar mani tā nenotiks”, bet padomājiet labi, pirms ļaujaties “rozā brillēm”!
Kad “rozā brilles” krīt
145 atbildes uz “Kad “rozā brilles” krīt”
-
Johans IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 9:32 pmGundega
Atsūti man kaut vai komatiņu. Tad zināšu ka esi dzīva,un domā par mani. -
gundega NORWAY Says:
October 19th, 2008 at 9:36 pmGundegai nepatiktu virs,kas nakti mekle interneta kangarus! Tu sauci komentaros norvegijas m-s-l-s, un ar Skalrunis&Johans niku mekleji kangarus. Tai laika foruma rakstija Tonna. Tu esi viens,vai esi smuks? Tev patik kompisi?
-
Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA Says:
October 19th, 2008 at 9:37 pmGundega,
kad LZS pieņēma lēmumu vākt parakstus par Saeimas atlaišanu, tad mūsu ideju pārtvēra Komunisma skola un ar naudu samaksāja notāriem un viens -divi svāca parakstus referendumam par iespējām atlaist Saeimu, nevis atlaist uzreizes. Vai sajūtam starpību?
Kad griezos pie Īrijas Latviešiem, tad mērķis bija organizēt tautas kustību “Mēs Paši” pēc Īrijas parauga, jo Īrijā ar ir bijuši angļi, kas līdzīgi mums “mirotvorci” dzen tautu nabadzībā.
Mūsu mērķis nav meklēt kangarus, bet tieši, kā Īri to izdarīja pārņemt varu savās rokās. Bet lai to izdarītu ir nepieciešams savākt parakstus un izveidot deputātu sarakstu nākamai Saeimai. Pavisam vajaga 115 deputātu – kandidāti. Tā līdz šim brīdim neviens nav atsaucies, izņemot skaļruņīšus, omītes, strēlnieciņus, ahiņusun tonniņas+, kas par mani ir izlējuši savu žulti.
Pēc viņu komentāriem Latvijā viss ir labākajā kārtībā!!!“Gundega priecajas,Tonna&Skalruni,kas jums te bijusi tik aizdomigi,ka jamekle kangari?”
Kangari ir PBLA, jo viņi pieņēma lēmumu, ka latvija nav bijusi okupēta!
Viņu valdes locekļi piedalījās Latvijas izlaupīšanā. Konkrēti, kad sagrāva Banku Baltija, tad tās prezidents bija U. Klauss no ASV. Ko viņi tagad sprieda Latvijā, to tikai Dievs zina.
Ja jau no sabiedrības jābaidās, tad jau neko labu.
Aicinu arī Norvēģijas Latviešus atsaukties un nākt uz Saeimu strādāt! -
Johans IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 9:40 pmGundega
Mana saulīte,es esmu jau pasūtījis mums gredzenus. Ceru ka tev patiks. Cits Andris jau rok zeltu savās raktuvēs. Daiļdaris kurina smēdi,un skroderis jau auž audumu, mūsu tautas tērpiem.
Es šūpulīti arī esu sācis taisīt(no Ozolz)jo mums būs daudz bērniņi.Es domāju kādus 15 jau varētu.Viens sprogains,viens blobds,viens bez matiem utt.
Ko tu saki? -
Strelnieks IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 9:45 pmO,malta jau ir atpakal no elektroterapijas.nezin kapec sovakar tik agri,paskat kadu palagu atkal sarakstijis.
5.nodalas masinja bija izsauktu uz reanimaciju,laikam sis atkal izmuka no palatas un tagad sez pie kompja. -
Johans IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 9:46 pmGundega
Kad būsi pie manis,tad es kompjūteri izmetīšu ārā,jo tad tu man būsi,un visu laiku pavadīšu ar tēvi.
Protams ka esmu smuks,šij pus okeāna smukāki par mani nav.
Gundega man ir ar zelta maliņu.
Nav tādas sievietes kura mani negribētu,bet es esmu uzticīgs Tev.Es tevi gaidu.Vai tu mani arī?
Par kangariem aizmirsti,tādi vairāk nav. Pēdējo vakar apēdām. -
SKAĻRUNIS IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 9:52 pmJohan
nu,nu,nelakstojies.Ka’zi,varbūt Gundegai ar zobiņiem. Tavu zeltu nograuzīs. -
Johans IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 9:55 pmGundega
Vai tu jau posies? -
Latvijas Karalis IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 9:57 pmAri es,Gundega esmu cietejs.Neviens nav ar mani,bet es ta gribu lai saule atkal iespid musu Dzimtene Latvija un bolseviki ar AGV un KGB brauc uz Maskavu un Norvegija ari es gribu lai saulite iespid un gredzentinjus mij un alutinju dzer un skandina tautasdziesmas un zvadzina auseklisus musu balelinji un vaidelotes.
uz prieksu,uz saulaino tali,uz uzvaru,mus dzimtene un tevija sauc un gaida,kad mes kangarus navesim un Lacplesi augam celsim.
Musu druvas auzaug ar dadziem un natrem,kamer kangari spekule ar zemi un sed SAEIMA.Celies Imanta,kas nevaid miris un cel augsa Spidolu un Laimes Mati.Zvani Juras Matei un Zemes Matei un liec tauret Talavas tauretajam,jo tevzeme ir briesmas!Tikai mans saraksts vel spej glabt Latviju no bojaejas,AVG un bolsevikiem.Tikai mana taure spej iepust Lacplesim buras un kugis var uznemt kursu uz Saulaino Tali.Tur talaja Norvegu zeme mes satiksim Dauku ar Spriditi un teiksim,ka laiks nu uz majam,uz Saulaino tali,uz Tirelu purviem un Malienas Dukstim,lai nelautu izpardot pedejo gabalu Salacgriva un Maliene,tapec,nac,Gundega musu saraksta-:Tie Pasi” un tiksi tu Jekaba ielas kresla tik fiksi,ka parejas partijas nespes par tevi un tavejiem nopelniem brinities,brinities.
Tevija briesmas -nac,Gundega,glabi ko var! -
Johans IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 9:57 pmGundegai varētu būt pat ar žiletēm.Viņa ir mana ,un neņirgāties par manu sievieti.Citādi izsaugšu uz duēli.
-
gundega NORWAY Says:
October 19th, 2008 at 10:05 pmTonna ir Skalrunis,un sazin vai nav Sesks ari.Tu strada web lapai,tapec centies?Tagad par Arturu nosaucies? Artur,ja esi ne-tonna,ieliec te 15komentarus,garus! Gundega salidzinas! Vini neraksta,kapec nepatik ne-irijas useri.Ja tu esi Arturs,uzraksti,kapec vinem nepatik ne-irijas useri?
-
Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:09 pmKopš 10.oktobra drūzmēšanās notiek pie Rīgas skolām, kuras tiek uzskatītas par prestižām. Bet pēc kādiem kritērijiem tas tiek noteikts un cik objektīvs šis prestižs ir? Pētot izglītības kvalitātes statistiku, mēs esam izveidojuši Latvijas labāko skolu Top 6, kur skolas sarindotas pēc līdz šim nepublicētiem rādītājiem.
Teikas vidusskolā, lai pieteiktu bērnus 1. klasei, 10 oktobra nakti pavadījuši desmitiem vecāku. Viņu skatījumā šī ir prestiža skola. Vecāki uzskata – jo ātrāk atvasi pieteiks, jo lielākas izredzes, ka bērns šajā skolā mācīsies.
Vecāki saviem bērniem vēlas nodrošināt labāko iespējamo izglītību. Lai pieteiktu bērnu viņuprāt prestižā skolā, viņi ir gatavi pat stāvēt rindā. Tomēr izrādās, ka ne vienmēr skolas, kurās notiek drūzmēšanās ir tās labākās.
Jau desmit gadus Latvijas skolas tiek vērtētas pēc skolēnu iegūtajiem sasniegumiem mācību olimpiādēs. Kā izrādās tas nav objektīvi, jo neatspoguļo skolēnu ikdienas darbu. Izglītības satura un eksaminācijas centrs skaidro, ka oficiāls skolu reitingu neveido, jo tas ir dārgi. Lai to veiktu objektīvi, būtu jāņem vērā daudzi rādītāji – eksāmenu rezultāti, skolu noslogotība, nodrošinājums, sociālie apstākļi un citi.
Agrita Groza, ISEC vadītāja: “Tur noteikti vajadzētu vairāku gadu dinamikā kaut ko skatīties un mērīt rezultātus un tieši to progresu, to pievienoto vērtību, kad redzami sasniegumi par iepriekšējo gadu.”
Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā ir centralizēto eksāmenu rezultāti un tie parāda, cik skolēni ir sekmīgi.
Tatjana Koķe, Izglītības un zinātnes ministre: “Es domāju, ka labākā no visiem kritērijiem ir Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Tas nevienam nav noslēpums.”
Tomēr sliktāko skolu ministre neatklāj. Tas neveicinot skolu noslogotību un atšķirību mazināšanu starp skolām. No ministrijas pozīcijas visām skolām jābūt vienādām.
Tatjana Koķe: “Es negribētu, jo slavēt vienmēr ir labi, bet ar pārējām mēs mēģināsim tikt galā individuālā kārtā.”
Pedagogi atzīst – lai vai kāds, bet skolu topam ir jābūt.
Māris Brasla, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors: “Šāds top pa olimpiādēm būtu vajadzīgs, jo tas dod vismaz vienā aspektā parādīt sevi, skolēnu sasniegumus.”
Arī skolēnu vecāki grib redzēt reitingus, vēlas uzzināt, kura skola ir labāka.
Tieši centralizēto eksāmenu rezultāti visobjektīvāk ataino skolēnu ikdienas darbu, iegūto zināšanu līmeni. Mēs izmantojām tieši šos rezultātus lai izveidotu labāko skolu topu. Izrādās – labākās skolas neatrodas Rīgā. Starp sešām skolām, kurās skolēni kārtojuši sešus eksāmenus un devuši visaugstāko novērtējumu, tikai viena ir Rīgas skola.
Turklāt labākās ir tieši valsts ģimnāzijas. Savukārt topā starp sešām skolām, kurās skolēni nokārtojuši eksāmenus piecos dažādos priekšmetos un augstākajā līmenī, tika trīs ir Rīgas skolas.
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, ierindojas mūsu veidotā topa augšdaļā. Pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem šī ir labākā Latvijas skola. Beāte dzīvo 20 km attālajā Raunā. Lai nokļūtu skolā, ik rītu jāceļas 6. Tomēr Beāte atzīst, ka Raunā tik labu izglītību iegūt nevar.
Beāte Tūtere, mācās Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā: “Atnākot uz šo skolu jutu, ka man paveras plašākas iespējas iegūt labāku izglītību, vispusīgi pilnveidot sevi.”
Ilze no Smiltenes arī izvēlējusies mācīties Cēsīs.
Ilze Kokarēviča, mācās Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā: “Mēs ar ģimeni izlēmām, ka labāk būtu šajā skolā, šī skaitās laba un pēc tam paveras plašākas iespējas tālāk mācīties.”
Skolas direktore atzīst, ka skolā brīnumbērni nemācās. Labie rezultāti tiek sasniegti radot skolniekos motivāciju mācīties. Un, protams, ar skolotāju profesionalitāti.
Dace Eglīte, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore: “Mēs savā skolā bērnus uzņemam bez atlases, tas nozīmē, ka prasība no bērna, lai būtu motivācija mācīties un ar savām zināšanām sasniegt mērķi.”
Latvijas Universitātē izglītības līmeņa atšķirības skolu beidzējiem no dažādām skolām, nejūt. Kaut arī oficiālu pētījumu nav, profesors Andris Kangro atzīst, ka ģimnāziju beidzējiem vidējais līmenis ir augstāks. Atšķirībā no pētījumiem citur pasaulē, Latvijā nav arī apstiprinājuma par to, ka zināšanu līmenis atkarīgs no ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa.
Andris Kangro, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns: “Ja vidēji ģimenes sociāli ek stāvoklis ir labāks tad skolēnu sekmes skolā ir labāka, protams, jautājums kā definējam šo stāvokli, tās ir arī materiālās vērtības, vecāku izglītība, vai mājās ir grāmatas, apstākļi, vecāku interese par mācībām.”
Ir skaidrs, ka viennozīmīgi labāko Latvijas skolu noteikt grūti. Regulāru pētījumu nav. Tomēr ir redzams, ka labāks izglītības līmenis ir ģimnāzijās. Iespējams, ikgadēju skolu topu veidošana atvieglotu ja ne visas valsts, tad vismaz vecāku dzīvi par to, kur sūtīt savu bērnu. Jo tagad – ne visi nakšņo skolās, kurām ir augstākie rezultāti.
-
SKAĻRUNIS IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:10 pmak die’s,ak die’s !!!
Gundega laikam samīlējusies Johanā. -
Strelnieks IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:10 pmJa,trakomaja sodien laikam brivdienas.
-
Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:11 pmKrievijas vēstniecības Latvijā padomnieks Aleksandrs Hapilovs Gruzijā esot “persona non grata” un pret viņu sākta kriminālvajāšana un ierosināta krimināllieta par 2004.gadā rīkoto atentātu pret tā laika Gruzijas opozīcijas līderi, tagadējo prezidentu Mihailu Saakašvili, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Hapilovs Krievijas vēstniecībā Gruzijā oficiāli strādāja līdz 2004.gadam. Gruzijas Iekšlietu ministrijā esošās ziņas par Hapilova darbību attiecas uz laiku pirms tā sauktās Rožu revolūcijas, kurā Mihails Saakašvili no tautas mīlēta opozīcijas līdera kļuva par valsts prezidentu.
Raidījuma rīcībā ir nonācis fragments no krimināllietas, kur figurē Hapilovs. Gruzijas televīzijas žurnālisti stāsta, ka materiāli par Hapilovu viņu Iekšlietu ministrijai esot apjomīgi. Gruzijas televīzijas “Rustavi 2″ žurnālists Tengizs Gogotišvili stāsta, ka ar savām acīm redzējis, ka šīs ēkas 5.stāva datorā ir jābūt liecībai, ko sniedzis Hapilova cilvēka kursabiedrs, gruzīns, kurš strādāja vienā no Gruzijas specdienestiem un kuru Hapilovs bija savervējis. Viņš min Hapilova uzvārdu un saka, ka tieši viņš ir sapazīstinājis Hapilovu ar to grupu, kura jau pēc tam izplānoja atentātu pret opozīcijas līderi Saakašvili.
Raidījumam izdevies iegūt daļu no šīs liecības. To sniedz viens no Krievijas specdienesta virsniekiem, ko savā pusē izdevies pārvervēt gruzīnu pretizlūkošanai un kurš tātad bija kļuvis par dubultaģentu. “Maskavā es mācījos kopā ar Aleksandru Hapilovu, tad viņu nosūtīja uz Tbilisi un viņš ar mani sazinājās. Uzdeva dažādus jautājumus un par vērtīgu informāciju maksāja naudu. Vēlāk viņš noteica man algu 700 dolārus mēnesī un es ļoti ātri sapratu, ka esmu kļuvis no viņa finansiāli atkarīgs. Reiz Hapilovs man jautāja, vai es pazīstu kādu no zviadistiem. Es atbildēju, ka pazīstu. Palūdza man iepazīstināt ar viņiem. Mēs aizbraucām uz Samegrelo un es viņu sapazīstināju ar brāļiem Bigvava,” teikts liecībā.
Tā dēvētie “zviadisti”, jeb toreizējā prezidenta Zviada Gamsahurdijas atbalstītāji bāzējās Gruzijas rietumu provincē Samegrelo pie Abhāzijas robežas. Viņi bija bruņoti un 1991.gada ziemā cīnījās pret Eduarda Ševardnadzes nākšanu pie varas. Un daudzi no viņiem arī pēc Ševardnadzes uzvaras nelikumīgi turpināja glabāt ieročus un Krievija viņus vēlāk izmantoja pret Saakašvili.
Taču par Hapilova dalību slepkavu vervēšanā Gruzijas drošības struktūras vairāk informācijas esot ieguvušas tikai pēc tam, kad Hapilovam bija beidzies diplomāta termiņš un viņš bija jau aizbraucis uz Krieviju. Bet Saakašvili slepkavības tiešajiem izpildītājiem plāns neizdevās.
Gruzijas televīzijas “Rustavi 2″ žurnālists Tengo stāstīja, ka šis atentāts 2003.gada novembrī izgāzās tikai tādēļ, ka šī grupa iekļuva avārijā. Viņu automašīna saskrējās ar kravas auto. “Avārija bija diezgan smaga. Šīs diversiju grupas vadītājs gāja bojā notikuma vietā, vēl viens no līderiem kļuva par invalīdu. Un, īsāk sakot, viņi nespēja aizbraukt līdz Senakas tiltam. Senaka – tas ir Rietumgruzijā, Megrēlijā, kur viņiem bija jāīsteno atentāts pret Saakašvili,” stāstīja liecinieks.
Krievijas vēstniecība Latvijā, kur Hapilovs strādā pašlaik, nekādi nav komentējusi viņa dzīves periodu, kas saistās ar Gruziju. Ir zināms, ka Latvijā Hapilovs nodarbojas ar krievvalodīgo problēmām un ir redzēts dažādos Krievijas vēstniecības atbalstītos pasākumos un ir labi pazīstams ar mūsu tā sauktajiem kreisajiem opozicionāriem.
“Katrā ziņā baumu par šo tematu ir daudz, bet no manas puses tās izraisa lielu skepsi, jo tās parādījušās nezin kāpēc vairākus gadus pēc tam, kad viņš strādāja Gruzijā un viņam nebija neviena aizrādījuma no turienes. Bet, kad attiecības starp Krieviju un Gruziju saasinājās, visas šīs baumas sāka parādīties. Tāpēc man ticības procents tam ir nulle,” raidījumam sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Tomēr raidījuma rīcībā ir ziņas, ka Latvijas varasiestādes ir pat rakstiski sazinājušās ar Gruzijas Iekšlietu ministriju, lai panāktu, ka materiāli no lietas ar Hapilova vārdu nenonāk atklātībā. Tbilisī raidījumā vairākkārt apstiprināja, ka Gruzijas drošības struktūras esot gatavas kaut tūlīt atdot Hapilova lietas materiālus Latvijai, taču gruzīni brīnoties, kāpēc Latvijas puse neizrādot lielu interesi iegūt ziņas par aizdomīgo Krievijas diplomātu, kurš tagad strādā mūsu valstī.
Vakar Gruzijas televīzijā “Rustavi 2″ raidījumā “Post scriptum” pārraidīta interviju ar Gruzijas parlamenta Nacionālās drošības komisijas vadītāju Givi Targamadzi. Viņš stāstījis, ka ir pierādījumi, ka krimināllietā par atentāta organizēšanu pret Mihailu Saakašvili Aleksandrs Hapilovs bijis iesaistīts tāpat kā lielākā daļa Krievijas vēstniecības darbinieku. Pēc Gruzijas augstas amatpersonas sacītā viņam neesot šaubu, ka Hapilovs savu darbību profilu neesot mainījis arī Latvijā.
Jau ziņots, ka sākotnēji Hapilovs ir bijis Latvijas nepilsonis. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde apstiprinot, ka 1991.gadā Hapilovam bijusi izdota Latvijas nepilsoņa pase, taču vēlāk viņš no nepilsoņa statusa Latvijā ir attiecies un saņēmis Krievijas pilsonību.
Hapilova māte ir palikusi Rīgā un pirms pāris gadiem nodibinājusi divas firmas. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem Halima Hapilova darbojas uzņēmumos “Etnoss” un “Saika”. “Etnoss” izplata uzturlīdzekļu piedevas, bet “Saika” veic remontdarbus, celtniecības darbus un nodarbojas ar mazumtirdzniecību. Abām firmām gan esot uzlikts arests par kādu Hapilovas neatdotu parādu.
Pastāv iespēja, ka 2000.gadā, kad Hapilovs sāka pārstāvēt Krievijas intereses Gruzijā, viņam arvien vēl varēja būt arī Latvijas nepilsoņa pase, jo no nepilsoņa statusa viņš attiecies tikai vēlāk, pieļauj raidījums. Krievijas vēstniecībā Tbilisi Hapilovs nostrādāja līdz 2004.gadam. Gruzijas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs apstiprinājis, ka Hapilovs esot bijis pieķerts spiegošanā, ticis arestēts un pret viņu bijusi krimināllieta.
“Hapilovs strādāja Krievijas vēstniecībā Gruzijā un tai pat laikā nodarbojās ar spiegošanu pret Gruziju un vervēja cilvēkus Krievijas specdienestiem. Pret viņu bija kriminālvajāšana, pret viņu bija ierosināta krimināllieta. Taču izmeklēšanas periodā viņam beidzās termiņš un viņš aizbrauca no Gruzijas. Tāpēc pret viņu it kā vairs nebija iespējams vērst sankcijas. Ja viņš tagad prasītu vīzu, lai iebrauktu Gruzijā, vai viņš tādu atļauju saņemtu? Tagad, nē, protams, jo viņš ir izmeklēšanā,” sacījis Targamadze.
Kā ziņots, Krievijas vēstniecība Latvijā apgalvo, ka patlaban Krievijas vēstniecībā Rīgā strādājošais Hapilovs ir strādājis Krievijas vēstniecībā Gruzijā, bet pametis Tbilisi, beidzoties pienākumu pildīšanas termiņam. Krievijas vēstniecība Latvijā raidījumā izplatīto informāciju dēvē par “provokatīvu”.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) iepriekš sacīja, ka nekomentē “baumas un blēņas”. Ministrs norādīja: ja kāda privāta medija rīcībā ir izskanējusī informācija, tad tam ir jāvēršas tiesībsargājošās institūcijās. Politiķa rīcībā šādas informācijas neesot.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) preses sekretāre Iveta Maura apgalvoja, ka raidījumā “Nekā personīga” neesot sniegta informācija, kas būtu aktuāla, interesanta vai noderīga SAB. Vienlaicīgi Maura norādīja, ka SAB neuzskata par iespējamu komentēt akreditēto diplomātu saistību ar specdienestiem.
Raksta Autore
2 skaisti teikumi, kas izceļ autores pierdzei utt
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.