Portāla baltic-ireland rīcībā ir informācija, kas vieš satraukumu, tāpēc par šīm situācijām vēlamies pastāstīt arī saviem lasītājiem, vai, pareizāk – lasītājām. Stāsti ir līdzīgi un lielākā daļa – bez “happy end”…
Vispirms – iedomājieties šādu situāciju. Latviešu sieviete, dzīvojoša jebkurā valstī – Īrijā, Latvijā vai citur, dziļi iegrimusi darbā (sēnēs, kartupeļu vagās, biroju tīrīšanā utt.), jūtas kā darba zirgs, pārgurusi no rūpēm par naudas pelnīšanu, nenovērtēta, turklāt pilnīgi bez jebkādas perspektīvas.
Pēkšņi viņa internetā (portālā draugiem.lv vai citur) saņem vēstuli no vīrieša – tumšmataina, baltu ādu, tumšām acīm ar garām melnām skropstām, izskatīga un vīrišķīga, īsta Austrumu Prinča, kurš daiļrunīgi stāsta, cik viņa ir skaista un liek sajusties kā Princesei.
Nebūs daudz sieviešu, neatkarīgi no vecuma, kas spētu pretoties šim valdzinājumam. Un viņas kūst, ļaujas noticēt, ka beidzot īstais, ilgi gaidītais un vienīgais ir satikts, gluži kā pasakā. Varbūt kādam tas šķitīs naivi, bet nē – tas vienkārši ir ļoti, ļoti cilvēcīgi.
Jūtu virpulī abi satiekas un … pretoties tam vairs nav iespējams. Emocijas plūst pāri malām, tās uzliek sievietēm “rozā brilles”, aiz kurām realitāte jau vairs nav saskatāma. Pie visa pārējā Princis izrādās turīgs, pērk visādas greznumlietas, dimantus, zeltu, dārgu firmas apģērbu u.c.
Tāda mīlestība taču nevar būt nepatiesa, tāpēc tiek nolemts apprecēties pēc iespējas ātrāk. Dažām viņu Pakistānas Princis piedāvā precēties Stokholmā. Romantisks ceļojums uz Zviedriju, eksotiskas laulības – tas patiesi varētu šķist kā sapnis, sevišķi sievietei, kas, iespējams, neko tālāk par kartupeļu lauku savā dzīvē nav redzējusi. Patiesība ir tāda, ka zviedri pie laulības dokumentu iesniegšanas uzdod daudz mazāk jautājumu, nekā šobrīd īri.
Realitāte sākas pēc kāzām. Princis sāk lūkoties uz citām, jaunākām un skaistākām sievietēm, sāk dzīvot sev. Izrādās, ka no viņa puses nekādas mīlestības nav un nekad nav bijis, vienkārši studiju vīza gāja uz beigām un steidzami vajadzēja apprecēties, lai iegūtu EUFam statusu. Princis ir apprecējis nevis Princesi, bet pasi. Kad sieviete saprot, ka patiesībā ir izmantota, sākas drāma. Jo visas, par kurām ir šis stāsts, teica, ka patiesi mīlēja savus Pakistānas Prinčus. Tikai “rozā brilles” traucēja ieraudzīt lietas īstajā gaismā.
Mūsu mērķis nav nosodīt šīs sievietes, bet likt padomāt tām, kuru acis vēl skaidri raugās pasaulē.
Mums visām gribas noticēt Pasakai, gribas būt mīlētām, bet esiet uzmanīgas pret mīlestības izpausmēm interneta portālos! Šobrīd šādi piedāvājumi ir ne tikai portālā draugiem.lv, bet arī citur, kur var atrast latviešu sievietes. Tās, kuras piekrīt apprecēties par naudu, vairumā gadījumu zina, ar ko riskē un ko cer no tā iegūt. Bet mūsu aprakstītajos gadījumos sievietes tiek zemiski piekrāptas un izmantotas, emocionāli sabradātas. Viņu dzīve bieži pārvēršas par izmisuma pilnu cīņu, jo musulmaņu vīrieši mēdz ļoti neglīti izrīkoties ar sievietēm, kas vēlas no viņiem šķirties vai atsakās precēties.
Šis nav stāsts par vienu, bet gan par vairākām sievietēm, tāpēc ir pamats domāt, ka scenārijs ir rūpīgi pārdomāts. Skaisti vārdi, aplidošana, romantika un spēle uz jūtām, līdz rezultāts – precības – ir sasniegts un sieviete kļūst par izmantotu un nevajadzīgu “preci”.
Daudzām sievietēm varētu šķist, ka “ar mani tā nenotiks”, bet padomājiet labi, pirms ļaujaties “rozā brillēm”!
Kad “rozā brilles” krīt
145 atbildes uz “Kad “rozā brilles” krīt”
-
Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:12 pmElektronisko iepirkumu valsts aģentūras direktors Gvido Janevičs par valsts naudu iegādātu benzīnu izmanto savām vajadzībām, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”. Janeviča vadītā iestāde īrē vairākas automašīnas, jo ar tām iestādes darbinieki braukājot pa laukiem, popularizēdami elektronisko iepirkšanu. Vienu no automašīnām – “Ford Mondeo” izmanto pats iestādes vadītājs.
Šī auto īre valstij izmaksā gandrīz 500 latus mēnesī un mašīnas Janevičs noteicis degvielas patēriņa limitu 17 litrus uz 100 kilometriem.
Janevičs raidījumam skaidroja, ka auto ir automātiskā ātrumkārba, līdz ar to noteiktais rādītājs tiek noteikts ļoti vienkārši: “tanī brīdī, kad Jūs braucat, pats paskatieties, kas notiek pa Rīgu, jūs vairāk stāvat, nekā pārvietojaties, Rīgā vidējais ātrums ir 20 kilometri pa stundu, tad tas tā arī varētu būt.”
Savukārt “Ford” pārdevējs Jānis Stepanovs skaidroja, ka gadījumā, ja minētā automašīna tērējot 17 litrus, tad nepieciešams vērsties servisā.
Lai arī pats Janevičs apgalvo, ka ar viņa auto braukts uz laukiem, viņa pakļautie darbinieki sacīja, ka priekšnieks šo dienesta auto izmanto galvenokārt, lai pārvietotos no savas dzīvesvietas Ziepniekkalnā uz darbavietu Rīgas centrā un atpakaļ.
Janeviča rīcībā ir “Statoil” degvielas uzpildes karte, kas viņam ļauj tērēt valsts naudu degvielas uzpildei un dokumenti liecina, ka ar to viņš mēnesī tērē vidēji 200 latus, nopērkot 250 litrus degvielas. Lai noskaidrotu, kā tas iespējams, raidījums ierēdni izsekoja.
Piektdienas vakarā Janevičs iekāpa savā automašīnā un cauri Rīgai devās uz savu dzīvesvietu. Pa ceļam piestāja “Statoil” degvielas uzpildes stacijā, uzpildījās un samaksāja. Savukārt citā piektdienā, 5.septembrī Janevičs nekur nepiestāja, no darba atbrauca mājās, no mājas iznesa degvielas kannu, rūpīgi to iepakoja un devās uz “Statoil” degvielas uzpildes staciju.
Kā liecina “Statoil” izdruka, savas dienesta automašīnas bāku Janevičs bija piepildījis jau 3.septembrī. 5.septembrī ierēdnis vispirms piepilda no mājas rūpīgi sagatavoto kanniņu un tikai tad to, ko vairs nevar ieliet kanniņā, ielej dienesta automašīnā.
Janevičs uz raidījuma jautājumu, kur tiekot izmantota degviela, kuru ierēdnis ielejot benzīnkannā, pauda izbrīnu, ka šāds jautājums tiekot uzdots, jo viņš degvielu benzīnkannā nelejot.
Savukārt īpašu uzdevumu ministre Signe Bāliņa, kuras pakļautībā ir aģentūra raidījumam atzina, ka šāda te rīcība nav savienojama ar labas pārvaldības principu un ar ierēdņa darbību kā tādu. Līdz ar to viņa atbilstoši arī rīkosies. “Tā nav rīcība, kas būtu savienojama ar aģentūras vadītāja amatu,” sacīja ministre
-
Moderators IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:12 pmA.Maltas kungs – atlausos atgadinat,ka seit diskusiju temats ir pavisam cits.par attiecibam starp dzimumiem.
-
Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:13 pmIzlīgstot ar sevi, ir jāizlīgst arī ar savu ķermeni. Tas nemaz nav tik vienkārši. Savu ķermeni mēs nevaram pārveidot. Sarunājoties ar cilvēkiem, es redzu, cik ļoti viņi cieš sava ķermeņa dēļ. Ķermenis nav izveidojies tāds, kādu viņi labprāt gribētu redzēt. Tas neatbilst tam ideālajam tēlam, kādu par vīrieti un sievieti izveidojusi šodienas mode.
“Daudzi jūtas pārāk resni un tāpēc kautrējās. Viņi uzskata, ka viņu seja nav pievilcīga. Viņi jūtas apdalīti sava ķermeņa uzbūvē. Sievietes cieš no tā, ka viņas ir pārāk garas, vīrieši – no tā, ka ir pārāk maza auguma. Tikai tad, kad es savu ķermeni mīlēšu tādu, kāds tas ir, tikai tad tas kļūs skaists. Jo skaistums taču ir relatīvs. Lelle var būt skaista, bet ir auksta un neizteiksmīga. Skaistums nozīmē, ka caur mani staro Dieva brīnišķīgā godība. Tomēr, lai tā notiktu, man ir jāpieņem savs ķermenis un jānoliek Dieva priekšā. Tikai tādā veidā tas var kļūt caurlaidīgs Dieva mīlestībai un skaistumam.”
/ Anselms Grīns, ”Neaizmirsti vislabāko”/
Ķermeņa psiholoģija – neierasts vārdu salikums, kuru burtiskā nozīmē varētu skaidrot kā mācību par cilvēka ķermeņa dvēseli, prātu. Dīvaini, vai ne? Kā ķermenim, kā kaut kam tik miesiskam varbūt dvēsele vai prāts. Kā tas iespējams?
Tomēr zinātne ir jau pierādījusi, un šādu pierādījumu mūsdienās kļūst arvien vairāk – mūsu ikviena ķermenim ir dvēsele. Dvēsele, kas domā, jūt un pats būtiskākais sarunājās ar katru no mums. Tikai tajā visā ir viens liels „bet” – mēs nemākam, negribam vai neprotam sarunāties ar savu ķermeni, līdz ar to pakļaujam sevi paši dažādām problēmām.
Bioenerģētika – mūsdienu psihoterapijas virziens, kurš sakņojās Vilhelma Raiha mācībā par darbu ar ķermeni (body-work), un kuru ir izveidojis amerikāņu psihiatrs un psihoterapeits Aleksandrs Louens.
Bioenerģētika cilvēka psihes darbību aplūko un izzina ķermeņa un enerģijas kategorijās, uzskatot un pieņemot, ka neirožu, depresijas un citu traucējumu cēlonis ir emociju un jūtu izstumšana no apziņas. Izstumto un noliegto emociju izpausme ir hroniskās muskuļu spazmas, kas nosprosto vienmērīgu enerģijas plūsmu ķermenī.Jau agrā bērnībā cilvēka psihē izveidojas un nostiprinās specifiskas metodes un prasmes, kuru mērķis ir palīdzēt izvairīties no sāpēm, izmisuma un bailēm. Metodes, ar kuru palīdzību iegūt drošību, aizsargātību un apkārtējo mīlestību. Savukārt vēlāk tās veicina tādu rakstura iezīmju veidošanos, kuru pamatā ir izkropļota pasaules uztvere, rigidas uzvedības un emociju pazīmes. Tas viss ļauj secināt, ka cilvēka fiziskais tēls, vairāk vai mazāk simboliski ataino viņa psihes stāvokli. Ikviens, kas cenšas izprast iepriekš teikto, spēj izzināt visu par veselību, veselības stāvokli, uzlūkojot cilvēka ķermeni.
No bioenerģētikas vai ķermeņa psiholoģijas viedokļa, veselības subjektīvais izvērtējums, tā ir gandarījuma sajūta, ko sniedz ķermenis. Veselība, tā ir prieka sajūta, ko pauž ķermenis. Tāds prieks, kas ļauj būt vienotam ar citiem, ar apkārtējo vidi, ar pasauli. Veselība tā ir ķermeņa grācija. Vesels ķermenis ar vienu ir graciozs, un nekā citādi. Oldos Hakslijs apraksta trīs veidu grācijas: dzīvnieku grācija; cilvēciskā pievilcība un dvēseliskā pievilcība. Dvēseliskā pievilcība ir saistāma ar apmierinājuma un gandarījuma sajūtu. Cilvēciskā pievilcība ir saistīta ar viņa attieksmi pret citiem. Cilvēciskā pievilcība – tā ir viņa labsirdība. Dzīvnieku grācija saistāma ar to kustības vieglumu, draiskumu. Kā uzskata Hakslijs, patiesā cilvēka grācija, redzama tikai tad, kad viņš ir atvērts. Tajos mirkļos, kad viņa dvēsele atrodas atvērtības stāvoklī attiecībā pret katrā cilvēkā mītošo iedzimto garīgumu. Tad, kad cilvēks apzināti pieņem tādu uzvedības modeli, kas izceļ viņa grāciju vai graciozitāti, bet cēlonis nav apmierinājuma un gandarījuma sajūta par ķermeni, tad šāda grācija ir uztverama tikai kā ārēja fasāde. Šādas graciozitātes uzdevums ir vienīgi pievērst un piesaistīt apkārtējo uzmanību. Patiesā ķermeņa grācija nav nekas mākslīgs. Tā ir dabiskā cilvēka daļa.
Ikdienā ir ierasts runāt par garīgumu kā cilvēka psihes īpatnību, bet par garīgumu kā ķermenisku izpausmi domājam visai maz vai pat nemaz. Savu ķermeni drīzāk uzlūkojam kā atsevišķu, no sevis atdalītu objektu vai līdzekli, kuru varam tādā vai citādā veidā mainīt, veidot un pārveidot. Ķermenis, šķiet, pielīdzināms lietai vai precei, kas ir kā atsevišķa daļa cilvēkā. Un kuru pilnībā iespējams koriģēt un ietekmēt. Tāds skatījums uz cilvēku, liek to uztvert saskaldīti, sadalīti. Cilvēks, kas savu ķermeni vai miesu uztver kā kaut ko svešu un atdalītu no sevis vai kā nastu un apgrūtinājumu, brīžiem to uzlūko ar dusmām un naidu. Mūsdienās tā ir visai ierasta parādība, it sevišķi tajos gadījumos, kad ķermenis neatbilst „noteiktajiem” šodienas modes un stila standartiem. Un gala rezultāts ir tāds, ka cilvēks nemīl, noraida un atstumj pats sevi. Bet nemīlēts ķermenis, neaprūpēts un nepieņemts ķermenis uz šādu pret sevi vērstu attieksmi reaģē ar visdaudzveidīgākajām problēmām.
Ķermeņa garīgums, izpaužas tā spējā paust vienotības jūtas ar visumu. Pieņemot domu, ka jūtas ir kas pārāks kā domas, kā pārliecības, kā prāta funkcijas, tās savieno un savstarpēji sasaista visu ķermeni vienotā veselumā. Turpretī sāpes ir tās, kas mūs izolē un atdala no citiem. Ķermenis, jūtīgums un kustība ir savstarpēji saistīti lielumi. Nejūtīga vai bezjūtīga ķermeņa kustības, domas ir mehāniskas, automātiskas, bez dzīvīguma, bez garīguma.
Jūtas veidojās no diviem elementiem – no ķermeņa darbības un no ķermeņa darbību uztveres apziņā. Jūtas ir uzskatāmas par spēku, kas savieno prātu un ķermeni. Ķermenim nav tādu spēju kā pašam par sevi izsaukt jūtas, līdz ar to nozīmīga no veselības stāvokļa viedokļa ir pēc iespējas plašāka apzināta izpratne un sapratne par jūtām. Tā, piemēram, miega stāvoklī, kad ķermenis kustas, nekādu sajūtu par ķermeņa kustībām nav, jo cilvēka apziņa ir miera stāvoklī.Cilvēkam var būt attīstīts un jūtīgs prāts, bet neskatoties uz to, tas var absolūti neko nejust.
Kamēr vien cilvēks dzīvo, viņš arvienu ko jūt. Tas var būt siltums, aukstums, sāpes, spiediens. Faktiski, lai spētu izdzīvot, cilvēka ķermenim ir jābūt jūtīgam arī attieksmē pret savu apkārtni. Apziņai ir jāspēj uztvert un atšķirt gan iekšējos, gan ārējos stimulus, faktiski visus impulsus, kurus uztver ķermenis. Un, kas ir vēl svarīgāk, ir jāprot atšķirt kādas ķermeniskas reakcijas izraisa viena vai otra emocija, jāspēj saprast, kā ķermenis reaģē uz vienu vai otru emociju.
Sajūtas ir ķermeņa dzīve, tieši tāpat kā domāšana ir prāta dzīve. Ja ir iespējams sajust sava ķermeņa spriedzi vai savā ķermenī spriedzi ne tikai kā sāpes, bet gan kā nomāktu impulsu vai jūtu pretestību, tad ir iespējams mobilizēt personisko enerģiju šīs spriedzes mazināšanai un zināmu emociju izpausmei. Vēlēšanās būt gracioziem un veseliem, ir saistīta ar nepieciešamību sajust katru sava ķermeņa daļu. Bēdīgi, ka ļoti daudzi cilvēki nejūt un nepievērš uzmanību, lielākām vai mazākām sava ķermeņa daļām. Ilustrācijai tiks izmantota mugura. Ikvienam ir zināms, ka cilvēkiem ir mugura. Tas ir fakts. Bet vai ir zināms, kādu spriedzi tajā jūt, un vai ir zināms, kāda šī mugura ir – mīksta vai cieta. Taču tas ir ļoti būtiski. Mugurai, kurā nav jūtīguma, nav iespējams izpildīt visas dzīvas un elastīgas muguras funkcijas. Savukārt muguras fiziskais ne elastīgums, stīvums, norāda uz zemu elastīguma līmeni personīgajos uzskatos un attieksmēs.
Jebkurai ķermeņa daļa, kas atrodas hroniskas spriedzes stāvoklī ir liegtas vitāli nepieciešamās sajūtas. Šāda ķermeņa daļa ir potenciāli vājš punkts, kuram ir visas iespējas ciest. Tā piemēram, spriedzes, sasprindzinājuma sekas, kakla vai jostas daļas mugurkaula skriemeļos, ir starpskriemeļu disku trūces rašanās. Reizēm spriedzes izpausmes ķermenī ir tik spēcīgas un izteiktas, ka veidojas anatomiskas deformācijas, kuru terapijā ir nepieciešama pat ķirurģiska iejaukšanās. Taču šādus traucējumus būtu bijis iespējams novērst, ja cilvēks iepriekš būtu apzinājies šos sava ķermeņa muskuļu sasprindzinājumus, spriegumus un attiecības, kas ir paslēpušies aiz tiem.
Būtiskākais solis savas veselības uzlabošanā ir visa ķermeņa jušanas vai ķermeniskās uztveres atjaunošana. Ir jāatjauno spēja just ar visu ķermeni un just visu ķermeni, šeit der ielāgot, ka ķermeņa jušana mazinās virzienā no galvas uz pēdām.
Ķermeņa redzamākā daļa – seja. Tā ir tā cilvēka ķermeņa daļa, kas visvairāk un visizteiktāk vērsta pret ārpasauli. Tā kalpo emociju izpausmēm, līdz ar to tā ir visizteiksmīgākā ķermeņa daļa. Tās galvenais un nozīmīgākais uzdevums ir informēt pasauli par to, ko jūt un kādas emocijas sevī nes dotajā brīdī cilvēks. Izņēmums ir vēlme slēpt savas emocijas. Ne vienmēr aiz ārēji apmierinātas un smaidīgas sejas slēpjas, iekšēji, dvēseliski apmierināts un dzīvespriecīgs cilvēks. Tieši tāpat, kā nopietna sejas izteiksme, ne vienmēr ir liecība par rūpju un raižu klātesamību cilvēka dzīvē.
Seja ir vieta, kur mājo smaids. Sastindzis smaids bieži vien ir tikai ārēja maska, kas slēpj skumju, bēdu, naida vai baiļu sajūtas. Uzliekot smaidiņu, tiek cerēts, ka apkārtējie cilvēkus pieņems kā mīļus un mīlošus. Labāk ir izturēties pret šīm smaidīgi maskotajām sejām, ar zināmu aizdomīguma devu, saprotot to, ka bieži vien aiz šīs maskas, tiek slēptas patiesās jūtas un emocijas. Traģiskums un nopietnība slēpjas faktā, ka šāda paraduma nostiprināšanās sekas ir personības sadrumstalošanās, sadalīšanās. Cilvēka Ego sasaista, savieno sevi ar smaidošo seju, bet ķermenis taču ir tas, kas reaģē uz visām jūtām. Līdz ar to, tā ir negodīga un nepatiesa attieksme pašam pret sevi, kuras sekas ir visai bēdīgas. Slēpjoties pašiem no sevis, ļoti dziļi ķermenī, sāpīgās un traumējošās emocijas, iekšējie orgāni tiek pakļauti milzīgam stresam. Piemēram, cilvēks, kas cenšas sevi pretnostatīt ilgstošajam naidam un skumjām, kas saistīti ar agrīnu mīlestības zaudējumu, ar vislielāko iespējamību ir pakļauts sirds saslimšanām.
Vēl viena no saslimšanām, kas saistāma ar emociju un jūtu apspiešanu, ir vēzis. Lai spētu no tā izveseļoties, nepietiek tikai ar ārēju apņemšanos un gribu pieveikt šo slimību. Ir jāizdzīvo pilnībā visas emocijas vai, precīzāk, ir jāļauj izjust tās visas emocijas, kuras sevī nes ķermenis. Arī izmisumu, kas lielāko tiesu ir visu saslimšanas gadījumu pamatā.Vēl viena sejas maska, kura bieži tiek izmantota patieso jūtu slēpšanai, ir klauna maska. Arī šīs maskas pamatā ir smaids. Tāds smaids, kas vēlas apkārtējiem pavēstīt, tas, kas notiek nav nopietni. Nav nopietni pat tad, kad ir jau traģiski. Šādu attieksmi var demonstrēt dažādi – izliekoties par vientiesīti vai sardoniski smaidot. Klauna masku var novērot uz tādu cilvēku sejām, kurus bērnībā ir traumējuši un pazemojuši vecāki. Bērnībā šādi cilvēki ir iemācījušies sargāt un glābt savu seju jebkuriem līdzekļiem, jo personīgo jūtu atzīšana līdzinājās sava personīgā Es zaudēšanai. Neko nedrīkst rādīt, pretējā gadījumā nāksies piedzīvot pazemojumu un izsmieklu par tām jūtām un sajūtām, kas dotajā mirklī tiek izdzīvotas.
Dabiskais, patiesais smaids un mākslīgais smaids. Cilvēka acis ir tās, kas palīdz atšķirt vienu no otra. Patiesais smaids ir satraukuma rezultāts, kas virzoties uz augšu, izgaismo seju un ļauj acīm mirdzēt. Patiesais smaids un cilvēka acis iedegas, aizdegas līdzīgi kā gaisma māju logos. Acis bez izteiksmes rada sajūtu, ka cilvēks ir tukšs un tajā nekā nav. Īpaši tukšas, blāvas acis ir miruša cilvēka acis, tas ir nāves skatiens. Kaut arī cilvēks fiziski ir dzīvs, dažkārt, ielūkojoties acīs to visu var redzēt. Šizofrēnijas slimnieka acu skatiens slimības uzliesmojuma fāzē ir tukšs, blāvs un ar šādu cilvēku praktiski nav iespējams izveidot acu kontaktu.
Ar acīm lūkojamies pasaulē, caur acīm pasaule lūkojās cilvēkā. Acis aizsargā vai acs aizsargājās izmantojot plakstiņus un skropstas. Aizverot acis ir iespējams noslēpties no ārējās pasaules un ir iespējams pasargāt sevi no citu skatieniem, slēpjot visu to, ko katrs vēlas paslēpt. Ja būtu iespējams dziļi ielūkoties acīs, tad tur varētu saskatīt gan šaubas, gan sāpes, gan skumjas un, protams, naidu, faktiski visas jūtas. To visu ir iespējams ieraudzīt un saskatīt acīs.
Redzes kontakts ir ne tikai izziņas forma un veids, bet tas ir veids kā iespējams izveidot enerģētisko kontaktu ar cilvēku. Cilvēki saskaras un pieskaras viens otram ar acīm. Acis ir enerģētiski ļoti uzlādēta ķermeņa daļa. Tās var izstarot gan mīlestību, gan naidu, gan dusmas. Stāsti par „ļaunu aci” ir realitāte. Dusmīgs skatiens var būt tik spēcīgs, ka spēj ietekmēt kustības. Naidpilns skatiens var būt tik spēcīgs, ka spēj „iesaldēt ” jūtīgu cilvēku.
Cilvēka garīgums, dvēseliskums redzams tā acīs. Acis ir pats vienkāršākais un īsākais ķermeņa garīguma izpausmes ceļš. Platas, siltas, maigas acis, kas izstaro mīlestību, pauž ārkārtīgi augstu garīguma pakāpi. Tādas acis pasaulē lūkojās ar brīnuma, pārsteigumu un baiļošanos vienlaikus. Diemžēl šādi pasaulē raugās retais.Mīlošas mātes un bērna acu kontakts ir pasakains, brīnumains un enerģētiski spēcīgs. Šāds acu skatiens patiesi spēj dziedināt. Un varbūt tiešo acu skatiens tiek meklēts vēl un vēl. Veselas acis ir jūtīgas, dzīvas un piepildītas.
Patiesi mīlēts un lolots ķermenis cilvēkam atbild ar daudz jaukām un skaistām lietām. Mīlēts un pieņemts ķermenis ir zīme tam, ka cilvēks ir apguvis vienu no augstākajām prasmēm – mīlestību pašam pret sevi. Mīlestību, kas ietekmē un iespaido visas pārējās.Šo pirmo ieskatu ķermeņa psiholoģijā vēlos pabeigt ar Anselma Grīna vārdiem.
„Mīlēt sevi nozīmē pieņemt pašam sevi. Šo padomu par sevis pieņemšanu mūsdienās dzird no visām pusēm. Tomēr jautājums ir, kā tad lai to konkrēti izdara? Mīlēt nozīmē prast rīkoties. Tam ir kaut kāda saistība ar rokām. Es paņemu kaut ko rokās, tas kļūst par daļu no manis. Pieņemt pašam sevi nozīmē saņemt sevi rokās, izturēties pret sevi maigi un labi. Mīlestība ir kaut kas acīm redzams, kaut kas no miesas. Es izturos pret sevi labi, ja es labi izturos pret savu ķermeni, turklāt man tas nav jāpadara nevarīgs, bet gan cauredzams Dievam. Man tas ir jāuzklausa. Ar slimību, traucējumiem un sāpēm ķermenis mēģina pateikt kaut ko par mani pašu. Tas, ko ķermenis saka, man jāpieņem, jāņem savās rokās, jāļauj tam kļūt par daļu no sevis, izlīgstot ar to. Tas pats attiecas arī uz domām, kas manī rodas. Arī tās man jāpieņem, jāakceptē kā daļa no sevis. Taču jāprot arī atšķirt, vai šīs domas nebrāžas virsū no ārpuses un nekavē būt pašam par sevi. Tad man ar tām jācīnās un jāizturas labi pret sevi, laižot sevī labās domas un ļaujot tām dziedināt.”Lai viss jauki izdodas mums visiem!
-
SKAĻRUNIS IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:13 pm😀 Ārprāc!!!
Šļircītes beigušās,glābjas kas var!!!
Malta izbēdzis!!! -
Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:14 pmAp šo procesu vienmēr virmojuši mīti, puspatiesības un pat kaislības, bet man šo dabas piedāvāto iespēju – zīdīt bērnu – gribētos nosaukt par unikālu un neatkārtojamu.
Kāpēc zīdīt mazuli ir svarīgi?
Savās pārdomās par šo jautājumu dalās pediatre, zīdīšanas konsultante Daiga Onužāne no Ogres.Zenta Mauriņa teikusi: “Bērni ir puķes Dieva pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai, bet kas attīstās un aug pēc viņu pašu nesatricināmiem likumiem.”
Mūsu neizmērojamā mīlestība pret bērnu un rūpes par viņu aizsākas vēl ilgi pirms bērniņa dzimšanas, apzināmies, cik svarīgus pienākumus mums dzīve piedāvā. Protams, mēs gribam būt pārliecinātas, ka šo pienākumu izpildām ar visaugstāko novērtējumu. Šobrīd man gribas vairāk pieskarties vienai aktuālai tēmai bērna audzināšanā – zīdīšanai. Ap šo procesu vienmēr virmojuši mīti, puspatiesības un pat kaislības, bet man šo dabas piedāvāto iespēju – zīdīt bērnu – gribētos nosaukt par unikālu un neatkārtojamu. Domāju, ka tieši šobrīd ir aktuāli runāt par zīdīšanu tieši valsts un pat pasaules kontekstā, proti, valstī ir izsludināta vispārēja ekonomija, kura skars ikvienu ģimeni, kā arī Ķīnā aizsācies zīdaiņu uztura skandāls.
Mazuļa ienākšana ģimenē pieprasa pārkārtošanos, sevišķi sievietes dzīvē. Mātes dzīves ritmu tagad nosaka bērns, bet šīs izmaiņas nevajag uzņemt katastrofāli, tas ir tikai jauks un neatkārtojams laika posms, tieši tāpat tas ir ar bērna zīdīšanu. Laiks, kad tikai māmiņa vienīgā spēj un var dot savam mazulim tik nepieciešamo uzturu un tuvību.
Tabulā redzamie dati liecina, ka ekskluzīvi ēdinātu (bērni, kuri uzturā saņem tikai mātes pienu) bērnu skaits Latvijā pieaug, bet priecāties varētu tad, ja šo bērnu skaits pieaugtu vecuma grupās līdz 6 un 12 mēnešiem. Šīs skaitļu rindas atspoguļo reālo dzīvi, proti, liela daļa māmiņu uzsāk mazuli ēdināt ar krūti, bet kādā brīdī saskaras ar zīdīšanas problēmām, kuras netiek atrisinātas, un tiek uzsākta mākslīgā barošana. To varētu novērst, ja māmiņa laikus saņemtu nepieciešamo informāciju, sabiedrības un tuvinieku atbalstu.
Kādēļ zīdīšana ir tik svarīga? Kādu labumu no zīdīšanas gūst bērns?
*Mātes piens ir vislabākā uzturviela optimālai augšanai un attīstībai, to nosaka unikālais mātes piena bioķīmiskais sastāvs un vēl nevienam ražotājam nav izdevies izgatavot mātes piena aizstājēju, kas pilnībā atbilstu šai neatkārtojamajai dzirai, un mātes piens ir vienīgā uzturviela, kuras uzņemšanai ir gatavs bērna gremošanas trakts līdz 6 mēnešu vecumam.
*Mātes piens satur atbilstošu ūdens daudzumu, lai nodrošinātu bērna organisma šķidruma balansu, tieši šis faktors nosaka to, ka nav nepieciešamības papildus dzirdīt bērnu, kurš tiek zīdīts.
*Mātes piens pasargā bērnu no dažādām infekcijām, alerģijām un citām slimībām.
*Veicina bērna imunitātes veidošanos.
*Uzlabo redzi un bērna psihomotoro attīstību, novēro augstāku IQ.
*Pasargā no pēkšņās nāves sindroma.
*Samazina aptaukošanās risku pusaudža vecumā.
*Retākas sakodiena anomālijas, jo ir labāka apakšžokļa forma un attīstība.
Šo uzskaitījumu noteikti varētu vēl turpināt, jo domāju, ka mātes piena izpēte vēl nav sasniegusi savu pilnību.
Kādu labumu no zīdīšanas gūst ģimene?
Neatsverama būs bērna veselība, vecāku apmierinātība, ka viņu bērns saņem augstvērtīgāko un piemērotāko uzturu. Zīdīšana ir ērta, jo vienmēr būs mazulim nepieciešamais uztura daudzums, tas būs svaigs, kvalitatīvs un jau nepieciešamā temperatūrā, tādēļ ģimene netraucēti var pavadīt laiku sabiedrībā, kopīgos izbraucienos.
Nevar neatzīmēt zīdīšanas ekonomiskos aspektus šajā ekonomiski saspringtajā laika posmā. Zīdīšana izmaksā mazāk kā mākslīgā ēdināšana, kā arī samazina turpmākās medicīniskās aprūpes izmaksas.
Kādu labumu no zīdīšanas gūst sieviete?
Samazinās pēcdzemdību asiņošana, dzemde saraujas ātrāk, retāk veidojas premenopauzes perioda krūts un olnīcu vēzis, retāk attīstās osteoporoze un gūžas kaula lūzumi pēc menopauzes, daļēja kontraceptīva darbība, zīdīšana palīdz sievietei dabiskā veidā samazināt svaru, kā arī samazinās reimatoīdā artrīta risks.
Visas iepriekš minētās lieliskās priekšrocības ir tikai daļa no iemesliem, kāpēc zīdaiņa attīstībā ir būtiska ēšana no mammas krūts, jo paralēli izsalkuma un slāpju remdēšanai, mazulis ēdot saņem arī nepieciešamo siltumu, aizsardzību, drošības sajūtu un apmierinājumu. Zīdīšana iedrošina mazuli pārejai uz nepazīstamo dzīvi ārpus mammas ķermeņa. Zīdīšana palīdz ielikt pamatus bērna sajūtām, viņš mācās sajust otru, atpazīt mammas mīmikas izpausmes. Zīdīšanas laikā mammas fiziskā un emocionālā klātbūtne bērnam sniedz vērtību, kas ietekmēs visu viņa turpmāko dzīvi, turpmākās attiecības, viņa sasniegumus un pašvērtējumu – drošības sajūtu. Ja māte bērna vajadzības pamana, atpazīst un saprot, un pietiekami laicīgi tās apmierina, bērns mammai uzticas, šo uzticēšanos vēlāk vispārina uz citām attiecībām un dzīves jomām. Cilvēks, kurš bērna vecumā ir iemācījies uzticēties citiem un pasaulei, sarežģījumus dzīvē risinās drošāk un pārliecinošāk.
Kas tad traucē mammām savus mazuļus zīdīt ilglaicīgi?
Es teiktu, ka, pirmkārt, nepietiekamas, pamatotas un pareizas informācijas trūkums. Svarīgs arī ir ģimenes un apkārtējo atbalsts. Patiesībā, liekas, kādas tur varētu būt problēmas, ja jau daba tā iekārtojusi, tad tik uz priekšu! Lielākās lietas jau mums visiem, pirmkārt, ir “galvā”. Sievietei ir “nosēdusies” iepriekš iegūtā informācija – piemēram, manai mammai nebija piena – man arī nebūs, man ar pirmo bērnu nebija piena, tātad ar otru arī nebūs, man ir mazas krūtis – nebūs piena, mans piens bija “zils” un nevērtīgs. Fakts ir tāds, ka katrai sievietei, neskatoties uz viņas vecumu, krūšu izmēru vai kādu negatīvu iepriekšējo pieredzi, ir iespēja veiksmīgi zīdīt savu bērniņu. Ir tikai reti izņēmumi, kad tiešām sievietēm tas nav iespējams. Es, protams, negribu apgalvot, ka veiksmīgi, ilglaicīgi zīdīt bērnu visām ir vienkārši, reizēm jāpieliek milzīgas pūles un pacietība, lai pienu saglabātu un neietu vieglāko ceļu. Kā mēs zinām, vienam virzīties uz kādu mērķi ir daudz grūtāk nekā ar labu atbalstu.
Kur māmiņas var iegūt informāciju un atbalstu zīdīšanai?
Ir vairāki veidi, kā sieviete var iegūt attiecīgo informāciju un atbalstu. Labu informāciju var iegūt žurnālā “Mans Mazais”, noteikti jāatzīmē arī raidījuma “Māmiņu klubs” ieguldījums, neskaidros jautājumus noteikti māmiņas var uzdot savam ģimenes ārstam. Sabiedrības veselības aģentūra sagatavo zīdīšanas konsultantus, kuri palīdz māmiņām veiksmīgi uzsākt zīdīšanu jau Dzemdību nodaļā, kā arī sniedz atbalstu un palīdz risināt problēmas zīdīšanā, ja tādas radušās. Vēl pareizu informāciju un pieredzējušu māmiņu atbalstu var iegūt māmiņu atbalsta grupās.
Vai arī pati konsultē jaunās māmiņas?
Jā, arī es darbojos šajā lauciņā. Esmu apmācīta zīdīšanas konsultante. Mans mērķis ir atgādināt māmiņām, ka zīdīt bērnu, pirmkārt, ir vienreizēja sievietes iespēja un pienākums pret šo mazo cilvēciņu. Gribu rosināt māmiņas meklēt informāciju un atbalstu situācijās, kad kaut kas neizdodas vai “nolaižas rokas”.
Zinu, ka tu ne tikai konsultē zīdīšanas jautājumos – ko vēl dari?
Man ir izveidots kabinetiņš Ogrē, kur es pamatā veicu masāžu bērniem un pieaugušajiem, kā arī grūtniecēm. Grūtniecēm tā ir relaksējoša masāža no 14.grūtniecības nedēļas, ja tā noris normāli. Ar masāžu var palīdzēt samazināt grūtniecības toksikozes, uzlabot sievietes emocionālo stāvokli, sagatavot sievieti dzemdībām, kā arī ir pētījumi par to, ka bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā saņēmušas prenatālo masāžu, ir mazāk sastopams paaugstināts muskuļu tonuss.
Vēl veicu ārstēšanu ar bankām, kas ir sena ķīniešu metode, pie mums tā ir nedaudz piemirsta, bet šī metode sāk savu atdzimšanu mazliet papildinātā veidā, jo banku terapiju pašreiz pielieto dažādu slimību ārstēšanai, ne tikai klepus gadījumā, kā kādreiz. Tā ir lokāla iedarbība uz audiem ar gaisa spiedienu, zemāku par atmosfēras spiedienu – vakuumu, droša, neinvazīva, vienkārši pielietojama metode ar labu klīnisku efektu.
Profilakse -
Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:16 pmGundega man ļoti nogura pirksti no rakstīšanas.Vai nepietiks ar šiem?
-
Moderators IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:16 pmSlimnieks ir izbedzis no palatas.Steidzigi ir jasauc sanitari ar trako kreklu.
-
vecene IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:17 pmnemuldi, Artur.Viss tas ir iekopets no citiem saitiem.
-
Latvijas Karalis IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:23 pmTikai saraksts “Tie Pasi” var visus glabt.Naciet musu saraksta un vieta SAEIMA jums bus garanteta.
-
Johans IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:35 pmGundega
Vai mēs precēsimies? -
Naģežda IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:38 pmJohan,gadījunā ja Gundega tev atsaka,tad mans tel ir 0863232323
-
gundega NORWAY Says:
October 19th, 2008 at 10:41 pmArtur,vajaga vel vairak komentaru,visur! Jus nepatikat kangardetektoriem, malacis!
-
Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:48 pmPaldies cienījamā Gundega.Vai Jūs neēsat domājusi atgriezties Latvijā?Varētu nākt mūsu pulkā.
“Mēs Paši” Sakiet lūdzu kāda profesija Jums ir?Mēs Jums varētu palīdzēt ar darbu un dzīves vietu.Patriotiem ir jāturās kopā. -
Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA IRELAND Says:
October 19th, 2008 at 10:52 pmĪsti patrioti tik spēj novērtēt manus Darbus.Gundega es arī strādāju VDK,bet tagad nožēloju visu nenodoto,un neizdarīto.Parasti jau ir tā kad Suns kažoku met,bet tikumu nē. Tā līdzīgi man.
-
gundega NORWAY Says:
October 19th, 2008 at 11:00 pmArtur,ka Jus varat palidzet,Jums firma pieder?Gundega zina web chat,web lapu diskusijas,popularizesanu un vel daudz ko citu.Rakstiet Artur vel dikti daudz,turaties.Man jakraj nauda,gribu ka cilveks dzivot.Ire darga,algas mazas Latvija.Rakstiet Artur labi daudz.Artur,ko varat piedavat?
Raksta Autore
2 skaisti teikumi, kas izceļ autores pierdzei utt
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.