Svētdien, 19. oktobrī no plkst. 10:00 līdz 14:00 Bewley´s Hotel, notika tikšanās ar partijas “Visu Latvijai!” pārstāvjiem. Kā jau zināms, šīs partijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (attēlā) ir SIA “AGNI SALONS” valdes loceklis un arī Īrijas latviešiem zināmā hokeja kluba “AGNI” valdes priekšsēdis.
Vienam no portāla Baltic-Ireland aktīvākajiem rakstu komentētājiem Gatim K. radās ideja uzaicināt uz tikšanos citus portāla aktīvistus. No vairākiem uzaicinājumiem satikties atsaucās partija “Visu Latvijai!” Nedaudzie tikšanās dalībnieki brīvā atmosfērā apmainījās viedokļiem. Tomēr jautājumu kopums bija ļoti nopietns.

Lūk, daudzo jautājumu kopsavilkums: “Dzīvojot un strādājot Īrijā vai citur ārpus Dzimtenes, mēs dzīvojam ar Latviju sirdī. Vai speciāli Latvijā ir radīta situācija, ka latviešiem – ne vairs simtiem, bet gan tūkstošiem, pēdējo gadu laikā, lai pelnītu, jādodas strādāt uz Angliju, Skotiju, Īriju, Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju, Holandi, Vāciju un vēl daudz kur citur? Kam tas ir izdevīgi? Vai tie, kas Latvijā maksā algas “aploksnēs”, nemaksājot valstij nodokļus, vai par smieklīgām algām izkalpina citus, ir īstie Latvijas patrioti? Vai viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē ir mēraukla Latvijas valdības saimnieciskumam? Vai tie, kuri pēdējos 17 gadus ir plānojuši Latvijas ekonomiku, atbildēs par tās sagraušanu? Vai ir reāla iespēja mums no Īrijas, ņemot vērā šīs valsts pieredzi, mainīt Latvijas ekonomisko un politisko situāciju?”
Viedokļu apmaiņā Imanta Parādnieka un Jāņa Ratkeviča atbildēs samērā bieži izskanēja vārdi – “sirdsapziņa”, “godīgums”, “patriotisms”, “atbildība”, saimnieciskums”, – vārdi, kuri pēdējā laikā maz dzirdēti no patreiz pie varas esošo politiķu puses. Tika aicināts būt politiski aktīvākiem, neiegrimt ekonomiskajā labsajūtā, bet domāt un rīkoties. Pozitīvi, mērķtiecīgi un drosmīgi savā un galvenais – Latvijas labā. Sakārtot attiecības, pirmkārt savās ģimenēs, jo no ģimenes sākas valsts. Kā pozitīvu jaunumu Parādnieka kungs atzīmēja Īrijas latviešu politiski aktīvo domubiedru grupu, novēlot neatlaidīgi soli pa solim turpināt un paplašināt savu darbību. Būt kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, veidot tādu vidi, kur cilvēki jūtas labi. Domāt par galveno mērķi – politiski stipru un neatkarīgu Latvijas valsti.
Skaitlim septiņi ir laba aura. Tieši tik kopskaitā bija tikšanās dalībnieki. Un tomēr – Īrijas latvieši! Varbūt ir vērts ieklausīties aicinājumā, izmantot šādas un līdzīgas tikšanās, kuras gan (pagaidām) nav tik bieži, lai klātienē, ne internetā, dažkārt slēpjoties aiz nika, uzdotu interesējošus jautājumus. Arī cienot sevi, godājot savu latviskumu un lepojoties ar to, svinētu vai piedalītos kādā Latvijai svarīgā pasākumā. Vai izlasot portālā iknedēļas piedāvāto “Šajās brīvdienās” rubriku, no plašā piedāvājumu klāsta izvēlēties sev vispiemērotāko.
Nobeigumā izmantojam citātu no Imanta Parādnieka intervijas. “Mūsdienu ciniķi, kuru, kā Jūs zinat, netrūkst, teiks – kāpēc tas viss ir vajadzīgs, ko es no tā iegūstu, ko mums tas dod tīri fiziski? Vai vairāk paēduši esam no tā? Tad jau tikpat labi varētu jautāt, kas tad vispār ir tas, kas kaut ko dod? Nauda? Vara? Maizes klaips? Tas ar ko piepildām savu vēderu? Dzīvnieki zoodārzā arī regulāri piepilda vēderu, viņiem ne par ko īpaši pat nav jārūpējas. Vai tā ir dzīves jēga? Pat tie, kas krātiņā piedzimuši, kaut kur sirds dziļumos ilgojas brīvības, ar visām grūtībām un pienākumiem. Cilvēkam raksturīga šī vēlēšanās būt brīvam un atrast savu piepildījumu!
Ciniķiem nebūs atbildes ne uz vienu jautājumu, jo nav izpratnes. Ne jau uz viņiem ir jāorientējas!”