Jau stundu pirms Cīrihes reisa paredzētās nosēšanās, Rīgas lidostas E termināli lēnām sāka ielenkt pusaudzes. Apmēram vēl pēc pusstundas jaunietēm pievienojās arī puiši, un tad arī nopietnāki vīri jau tērpti Latvijas izlases kreklos. Kopumā Latvijas valstsvienības ierašanos Rīgā klātienē sagaidīja vairāki simti hokeja līdzjutēji. Tiesa gan, liela daļa no viņiem ne reizi hokeja čempionātos nebija redzēti…
Mūsu puiši atgriezās laimīgi, jo beidzot bija iespējas satikt savus mīļos – sievas, vecākus, bērnus, brāļus un māsas. Jo oficiāli čempionātā līdzi bija atbraukušas tikai trīs sievas – Kirova Lipmana sieva (ne reizi gan nesatiku Bernē), Rodrigo Laviņa dzīvesbiedre un Oļega Znaroka otrā pusīte. Pārējās pacietīgi gaidīja mājās, un tad beidzot arī sagaidīja!
Godīgi sakot, biju mazliet vīlusies. Jo vismaz Oļegs Znaroks, Mārtiņš Cipulis un Edgars Masaļskis, ja ne visi hokejisti, bija pelnījuši, lai viņus no lidostas iznestu fani uz rokām… Bet laikam jau tie īstenie vīri, kuriem kaulos spēks, deva priekšroku mājās palikšanai, un hokejistus pārsvarā aplenca žurnālisti un autogrāfus alkstoši tīņi. Nebija arī karogu gājiena, kāds sekoja pēc hokejistu sagaidīšanas, kad viņi atgriezās 2000./ gadā no Sanktpēterburgas. Bet tur jau laikam vainojams nelabais atgriešanās datums – 9. maijs, kad Rīgā plīvoja diemžēl pavisam citi, nevis Latvijas valsts karogi.
Ludmila Glazunova speciāli portālam baltic-ireland.ie no Rīgas
www.hokejs2009.lv
FOTO: Baiba Blomniece
Related Images:
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.