Šonedēļ Īrijā ieradās Pēteris Kārlis Elferts, lai turpmākos četrus gadus pildītu Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus Īrijas Republikā.
Jau savā pirmajā darba nedēļā Elferta kungs atlicināja laiku, lai tiktos ar portālu baltic-ireland.ie.
Pēc divu stundu sarunas, varu droši apgalvot, ka Elferta kunga personā esam ieguvuši saprotošu un atsaucīgu vēstnieku.
Vispirms par to, kādēļ vēstnieka kungs atstāja saprotoša cilvēka iespaidu. Kā jau ziņots, Pēteris Kārlis Elferts ir dzimis 1961. gada 29. jūnijā Sietlā, ASV trimdas latviešu ģimenē. Šis fakts pats par sevi ir visai daiļrunīgs – vēstnieka kungs pēc personīgās pieredzes zin, ko nozīmē dzīve svešumā, kā no paaudzes paaudzē var saglabāt latviskumu un, kā mīlēt tēvzemi, esot tālu prom. Nozīmīga daļa Elferta kunga biogrāfijā ir tieši attiecībām ar Latviju. Pēc Vašingtonas Universitātes absolvēšanas no 1986. līdz 1989. gadam mūsu vēstnieks strādāja par skolotāju Minsteres latviešu ģimnāzijā. Esot Vācijā, Elferta kungs 1989. gadā palīzēja organizēt pirmo Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības (LNNK) starptautisko konferenci, kuru apmeklēja gan ASV senatori, gan ES amatpersonas. Lai arī tā laika Latvijas valdība un preses izdevumi noklusēja šo konferenci, pasaulē tā ieguva plašu rezonansi, par to rakstīja pat The Washington Post pirmajā lapā. Tajā pašā 1989. gadā Elferta kungs aktīvi iesaistījās protesta akcijās pret PSRS armijas poligonu Zvārdē un tas bija pēdējais piliens tā laika Latvijas valdības pacietības kausā. Elferta kungs tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados. Kā zināms, LPSR valdība tik ilgi vairs nenoturējās un pēc puča 1991. gadā Pēteris Kārlis Elferts atgriezās Latvijā, kur vispirms pildīja PBLA informācijas biroja vadītāja pienākumus, bet 1993. gadā tika ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. Pēc tam sekoja dažādi amati Latvijas valsts institūcijās, bet pēdējā darba vieta bija Strasbūrā, pildot Latvijas vēstnieka pienākumus Eiropas Padomē. Un tagad šis pieredzes bagātais cilvēks ir mūsu vēstnieks.
Jau šo svētdien, negaidot nekādus īpašus uzaicinājumus, Pēteris Kārlis Elferts dosies uz Festival of World Cultures 2009, kas notiks Dun Laoghaire, Co. Dublin, lai klātienē redzētu Solveigas Slaidiņas vadītās deju kopas “Karbunkulis” uzstāšanos, bet 12. septembrī vēstnieka kungam būs pirmā plašākā tikšanās ar sabiedrisko organizāciju un latviešu bērnu skoliņu pārstāvjiem. Vēstnieka kungu ieinteresēja arī mūsu dziedošie kolektīvi un sportistu sasniegumi. Elferta kunga jaunākā meita, visticamāk, pievienosies bērnu vokālajai grupai “Mazais letiņš”, bet tētis sekos līdz latviešu sportistu uzvarām.
Viens no galvenajiem vēstnieka kunga uzdevumiem nākamajos četros gados būs latvietības saglabāšana kopienā. Vairāk nekā skaidrs ir tas, ka tuvākajos gados šim mērķim Latvijas valdība naudu neiedalīs. Bet divritenis nav jāizgudro no jauna – iepriekšējās emigrācijas latvieši ir jau pierādījuši, ka galvenais ir vēlēšanās darīt un entuziasms. Vēstnieka pieredze ļauj secināt, ka liela loma latvietības saglabāšanā ir sabiedriskām organizācijām, bet ne mazāk svarīgs ir cilvēku individuālais ieguldījums. Latvietības saglabāšanai kalpo jebkura tautiešu kopā sanākšana, vienalga vai ekskursija, vai ballīte, vai sporta sacensības.
Jau šoruden pats vēstnieks dažādos latviešu sabiedrisko dzīvi. Elferta kungs tautiešus Īrijā iepriecinās ar savu personālo fotoizstādi, kas ir veltīta Berlīnes mūra krišanas 20. gadadienai un Baltijas valstu liktenim. Izstādē būs apskatāmas fotogrāfijas, kurās redzams kā latvieši, vēlēdamies piesaistīt pasaules uzmanību Baltijas valstu liktenim, apzīmēja Berlīnes mūri. Fotogrāfijas tapušas laikā no 1987. līdz 1989. gadam Berlīnē.
Elferta kungs savas lielās dzīves un darba pieredzes rezultātā latviešus redz kā vienu tautu, nedalot tos Latvijas latviešos, Īrijas latviešos vai trimdas latviešos. “Mēs visi esam latvieši un mums ir jāiemācās būt atvērtiem dažādībai”, uzsver vēstnieks.
FOTO: baltic-ireland.ie / Pēteris Kārlis Elferts kopā ar jaunajiem kolēģiem un nule no Latvijas saņemtajām latviešu valodas grāmatām.
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.