baltic-ireland.ie

17 atbilde uz “Tiesa aizliedz slēgt pakistānieša un latvietes laulību”

1. 

   Andris Andruss

   2010. gada 11. februāris

   …nu ar pakaļu grib ātrāk nopelnīt,bet nesanāk…

2. 

   ilze ozola

   2010. gada 16. oktobris

   Fiktīvo laulību dēļ cietušās Latvijas meitenes Inta (21) un Liliana (23), kuras, kā jau Diena rakstīja, tika pakļautas arī vardarbībai, izlēmušas vērsties Latvijas vēstniecībā Īrijā, kas solījusi palīdzību turpmākajā saskarsmē ar vietējo policiju. Latvijas policija, kas šajā gadījumā īsti palīdzēt vairs nevar, savukārt paredzējusi sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem tuvākajā laikā nosūtīt uz Īriju divus atašejus – šādi cerot pastiprināt kontroli pār nelegālo fiktīvo laulību biznesu, kurā iesaistīts simtiem Austrumeiropas meiteņu. “Kad dzīvs cilvēks uz vietas strādā, ir pavisam citi rezultāti,” Dienai norāda Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis un aicina meitenes nebūt vieglprātīgām un rūpīgi izvērtēt visus aizdomīgos priekšlikumus.

   Diena jau rakstīja, ka trešo valstu pilsoņi, pārsvarā no Pakistānas, Indijas, Bangladešas, cerot saņemt uzturēšanās atļauju Īrijā, ir gatavi starpniekiem maksāt pat līdz 10 tūkstošiem eiro, lai apprecētu kādu Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotāju, un pārsvarā šādās afērās tiek iesaistītas mazākturīgas meitenes no Austrumeiropas, kurām tiek piesolīts darbs, apmaksāta dzīvesvieta un dažos gadījumos – vēl 1000 latu.

   Cer uzlabot
   Kā ziņots, Lilianai Dublinā bija solīts darbs McDonald”s, bet tā vietā nācās fiktīvi precēties ar pakistānieti – viņš uz laulību pamata saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Īrijā meitenei atņemti dokumenti, vīrs Muhameds Umers Ahrams pēc kāzām sācis kontrolēt Lilianas dzīvesveidu un viņu sist, viņas algu pārskaitījis savā kontā, draudējis nogalināt viņu un Latvijā palikušo dēlu. Savukārt Intai pērn draudzene piedāvājusi izpalīdzēt pakistāniešiem ar vīzu – gada laikā viņa ceļojusi no viena trešās valsts pilsoņa pie otra, jo nav vēlējusies tikt pārdota – par meiteni starpniekiem bijis jāmaksā 3000 eiro. Abos gadījumos vervēšanu organizējusi Latvijas pilsone, kas pati ir Dublinā precējusies ar pakistānieti. “Es gribu, lai viņa samaksā par to, lai izcieš to, ko es! Tā tas nepaliks, jo man uz visu mūžu paliks atmiņā tas, ko viņa izdarīja ar mani!” savu lēmumu vērsties pie Īrijas varas iestādēm pamato Inta. Meitenes mēģinājušas vērsties pie Īrijas policijas (gardas) jau iepriekš, taču neveiksmīgi.

   Tiesa, iespējas sodīt starpnieku Latvijas policijas vērtējumā ir ļoti nelielas – jāpierāda cilvēktirdzniecības fakts, proti, naudas samaksa vai tas, ka meitenes apprecinātas ar viltu, kā gluži nav. Īrijas varas iestādes vēlmi pēc ciešas sadarbības līdz šim nav izrādījušas, lai gan tur personas būtu sodāmas par uzturēšanās atļauju izkrāpšanu.

   Nejaucoties privātajā dzīvē
   Īrijas policija nekontrolē, cik godīgas ir laulības, kā tas notiek, piemēram, Latvijā vai ASV – neviens mājās nenāk un nepārbauda. Īrijas vēstnieks Latvijā Tims Movs Dienai to pamatoja ar nevēlēšanos iejaukties iedzīvotāju privātajā dzīvē. Tā vietā izdota instrukcija, ar kuru trešo valstu pilsoņiem tiek atteikta pastāvīgās uzturēšanās atļauja uz laulību pamata, ja viņi iepriekš nav dzīvojuši kādā citā ES dalībvalstī. Izsūtītas vairāk nekā 700 atteikuma vēstules, taču pret krāpniekiem vērstā likumdošana ietekmē arī pārus, kuru laulība ir reāla.

   “Aicinām visas ģimenes, kuras saņēmušas atteikumu, griezties vēstniecībā,” saka vēstniecības pārstāve Jeļena Lobzova. Kā ziņots, dažas Austrumeiropas valstis nolēmušas vērsties pret Īriju, apstrīdot šo kārtību.

   Jākontrolē augstskolai
   Arī Latvijas varas iestādes, kā izrādās, iebraukušās personas rūpīgi nekontrolē. Diena rakstīja, ka eksperminta laikā saskarās ar kādu Pakistānas pilsoni Umeru Čīmu (Umer Fateh Cheema 11.11.1972), kurš piedavāja fiktīvi apprecēties ar savu draugu, un, pēc paša teiktā, patlaban uzturas Lielbritānijā. Nepiekrītot darījumam, viņš (Umer Cheema) sūtīja vēstules ar draudiem nogalināt. Diena pārliecinājās ka, viņš (Umer Fateh Cheema 11.11.1972) skaitās Latvijas Universitātes students un, iespējams, viņam ir arī uzturēšanās atļauja.

   “Kontrole ir pilnībā augstskolas pārziņā,” skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMPL) pārstāve Diāna Bogdanova. Ārvalstu studentiem uz gadu tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, kuru saņem, samaksājot studiju maksu. Atļauja augstskolai ik gadu jāpagarina PMPL. “Izsaucējam – šajā gadījumā LU – jāuzņemas pilna atbildība,” saka D.Bogdanova. LU no komentāriem, vai U.Čīms (Umer Fateh Cheema) aizvien reāli mācās, atsakās, atsaucoties uz likumu par personu datu aizsardzību un pārbaudīt to nesola