Laikraksts Sunday Independent raksta, ka pagājušajā gadā Latvijas policija uzsākusi sadarbību ar Īrijas gardu pēc tam, kad tika saņemti ziņojumi par jaunām Latvijas sievietēm, kas ieradušās šeit, lai noslēgtu fiktīvas laulības ar vīriešiem no Pakistānas vai Āfrikas valstīm, vēlāk kļuvušas par cilvēku tirdzniecības, izvarošanas, prettiesiska ieslodzījuma un vardarbības upuriem.
Gardas Nacionālais Imigrācijas birojs (GNIB) uzsāka operāciju Charity un organizēja liela mēroga noziedznieku tīkla atmaskošanu, kurš veica nabadzīgu Austrumeiropas meiteņu vervēšanu viltus laulībām. Organizētā Pakistānas noziedznieku grupa specializējās šajās laulībās tieši Īrijā.
Sākotnēji GNIB amatpersonas atklāja virkni viltotu dokumentu, kā arī datorus un drukas iekārtas, kas tika izmantotas viltošanai. Viltojumu apjoms liecināja par augstu organizācijas līmeni un saistību ar tikpat labi organizētām viltus laulībām starp jaunajiem vīriešiem, kas nelegāli uzturas Īrijā, un meitenēm no Baltijas valstīm, kas ir ieradušās šeit, lai apprecētos par naudu.
Nelikumīgās darbības tiek veiktas jau gadiem, bet atklātībā nonāca tikai pagājušajā gadā pēc tam, kad pēc veiksmīgas izmeklēšanas Apvienotās Karalistes robežpolicija atklāja un novērsa vairākas viltus laulības. Iepriekšējā gada laikā tiesas Lielbritānijā vairākkārt ir piespriedušas cietumsodus līdz pat četriem gadiem par “nelikumīgas imigrācijas veicināšanu”.
Līdzvērtīgs Īrijas likums tika veiksmīgi apstrīdēts Eiropas Kopienu Tiesā 2008.gadā. Lietu ierosināja astoņi imigranti, galvenokārt no Āfrikas, kuri bija apprecējuši Eiropas sievietes, atrodoties Īrijā. Eiropas Tiesa atzina, ka Īrijas likums attiecībā uz laulību izmantošanu nelegālās imigrācijas veicināšanā ir pretrunā ar ES “pārvietošanās brīvības” likumu. Tūlīt pēc Eiropas Tiesas nolēmuma kļuva acīmredzams, ka fiktīvo laulību skaits starp nelegālajiem imigrantiem un Baltijas valstu meitenēm strauji pieauga – no 544 gadījumiem 2008.gadā līdz 1100 gadījumiem pagājušajā gadā.
Izmeklēšanā ir konstatēts, ka meitenes no Latvijas ierodas, lai iesniegtu dokumentus un aizpildītu nepieciešamās veidlapas kopā ar paredzēto līgavaini, bet pēc tam atstāj valsti. Kad gardas pārstāvji ieradās viņu uzrādītajās adresēs, bieži tika konstatēts, ka meitenes ir devušās atpakaļ uz Latviju “apmeklēt ģimeni”, bet atgriezās īsi pirms kāzām. Saskaņā ar likumu, laulību reģistrācijas pieteikums ir jāsniedz trīs mēnešus pirms paredzētajām kāzām. Arī šajā ziņā fiktīvo laulību organizētāji izmanto juridisku nepilnību. Ģimenes tiesa vai Augstākā tiesa šo trīs mēnešu gaidīšanas laiku var “saīsināt” un pāris var precēties uzreiz. Tas ir noticis vairākas reizes un garda ir konstatējusi, ka tiesas parasti šādu atļauju dod. Tāpēc nelegālajam imigrantam ir salīdzinoši viegli apprecēt ES meiteni un tādējādi iegūt ES vai Īrijas pavalstniecību.
Cena, ko Pakistānas imigrants maksā starpniekam, lai iegūtu sievu un paliktu valstīt kā faktisks ES iedzīvotājs, ir 10000 €.
Starpnieki potenciālās līgavas meklē, publicējot reklāmas visā Baltijā. Tā kā Latviju un pārējās Baltijas valstis krīze ir skārusi daudz smagāk nekā Īriju, nabadzība postpadomju valstīs liek daudzām jaunām sievietēm meklēt darbu seksa tirdzniecībā. Seksa tūrisma straujā pieauguma dēļ Rīga tiek dēvēta par “Baltijas Bangkoku”. Garda norāda, ka daudzas trūcīgās un izmisušās meitenes atsaucas arī uz fiktīvo laulību sludinājumiem.
Piedāvājums parasti ir 2000 € skaidrā naudā, kā arī apmaksāts lidojums un izmitināšana. Dažkārt starpnieki piedāvā maksāt līdz pat 10000 €, bet garda uzskata, ka tik liela summa nekad nav samaksāta.
Lai gan lielākajā daļā Eiropas valstu ir dzīvotspējīgi likumi, lai novērstu krāpniecisku laulību un apturētu nelikumīgu imigrāciju, Īrijā un Dānijā tā darbību faktiski pārtrauca Eiropas Kopienu Tiesas nolēmums 2008.gadā un tagad abas valstis aicina uz pārmaiņām.
Dānijā, tāpat kā Īrijā, vienīgais veids kā policija var pārtraukt fiktīvās laulības, – aresti un ātra lietas ierosināšana par citiem imigrācijas pārkāpumiem, piemēram, par viltotu dokumentu izmantošanu. Pat tad noziedzīgais nodarījums nav šķērslis laulībai, un vienīgā iespēja policijai ir – aizturēšana un izraidīšana.
Garda var saukt pie atbildības tikai tajos gadījumos, ja ir iegūti pierādījumi par cilvēku tirdzniecību vai seksuālo vai fizisko vardarbību, kā arī gadījumos, kad ir lietoti viltoti dokumenti. Garda nevar ierosināt lietu par fiktīvām laulībām tikai pret vienu laulāto, bet līgavas no Baltijas valstīm ir ES pilsoņi, kam ir tiesības šeit būt.
Īrijas tieslietu ministrs Dermots Aherns ir teicis: “Mūsu imigrācijas dienesta darbinieki saskaras ar lielām grūtībām cīņā ar šo problēmu. Tas ir ļoti darbietilpīgi un visas priekšrocības, šķiet, ļauj melot un ļaunprātīgi izmantot sistēmu.”
Pagaidām GNIB kontrolē visu ārvalstu valstspiederīgo pieteikumus precībām ar ES pilsoņiem Īrijā. Katrā gadījumā tiek pētīts imigranta statuss, un, ja viņš valstī atrodas nelikumīgi, tiek celta apsūdzība.
FOTO: Agnese Liepiņa
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.