Īrijā dzimušo bērnu dubultpilsonības nākotne joprojām neskaidra

Laima Ozola

2010. gada 26. marts

Īrijā dzimušo bērnu dubultpilsonības nākotne joprojām neskaidra

Pirms nedēļas portāla uzmanības lokā nonāca kāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvja Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē izteikta replika, proti, ka bērniem dubultpilsoņiem problēmas radīsies esot pieaugušiem. Portāls baltic-ireland.ie sazinājās ar PMLP, lai noskaidrotu kādas tieši problēmas sagaida Īrijā dzimušos dubultpilsoņus, kad viņi kļūs pieauguši?

Atbildi sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka palīgs preses un sabiedriskajos jautājumos Andrejs Rjabcevs:
“Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijai norādīja uz to, ka pašlaik Latvijas likumdošanā ir ļoti neskaidrs regulējums attiecībā uz dubultpilsonību tām personām, kas Latvijas un vēl kādas citas valsts pilsonību bija ieguvuši kā bērni. No vienas puses, Pilsonības likums nosaka, ka personām nevar veidoties dubultpilsonība, taču no otras puses, nosakot bērna atbilstību Latvijas pilsonības piešķiršanai, citas valsts pilsonības esamība vai neesamība netiek vērtēta kā kritērijs. Līdz ar to PMLP pārstāvis norādīja, ka būtu nepieciešams skaidri Pilsonības likumā norādīt, kas notiek ar šādiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas – vai tie saglabā abu valstu pilsonības vai arī pašam jaunietim ir jāizdara izvēle, no kuras pilsonības atteikties un kuru paturēt.”

Tātad, no PMLP saņemtās atbildes varam secināt, ka skaidrība dubultpilsonības jautājumā būs tikai pēc tam, kad tiks veikti grozījumi Pilsonības likumā, kas, visticamāk, nenotiks šīs Saeimas laikā.
Te atkal ir viela pārdomām vēlētājiem pirms 10. Saeimas vēlēšanām – kuras partijas iestājas par dubultpilsonības atzīšanu un kuras – nē. Pēc Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā datiem laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam Latvijas Republikas personas kodus Īrijā ir saņēmuši 1620 bērni, liela daļa no šiem bērniem ir dubultpilsoņi, bet šo bērnu vecāki ir tie, kas šī gada 2. oktobrī vēlēs 10. Saeimu.
Pilsonības likums nav labots kopš 1998. gada.

FOTO: baltic-ireland.ie

Related Images:

Laima Ozola

17 atbilde uz “Īrijā dzimušo bērnu dubultpilsonības nākotne joprojām neskaidra”

Andris Lemes

2010. gada 30. jūnijs

Kas attiecas uz pensijām>>>
L

atvijas pilsoņi, pārceļoties uz dzīvi kādā no ES dalībvalstīm, nezaudē tiesības uz pensijām un atsevišķiem pabalstiem, kuras viņi ir ieguvuši Latvijā. Piešķirtie pabalsti vai pensija tiek pārskaitīta uz cilvēka norādīto bankas kontu jebkurā dalībvalstī (pensiju un pabalstu eksporta princips).

Strādājot un dzīvojot kādā ES dalībvalstī, cilvēkam ir tiesības saņemt šādas pensijas, pabalstus un atlīdzības:

* vecuma pensijas;
* invaliditātes pensijas;
* apgādnieka zaudējuma pensijas;
* atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
* slimības un maternitātes pabalstus;
* bezdarbnieka pabalstus;
* apbedīšanas pabalstus;
* ģimenes valsts pabalstus.

Ja Latvijas pilsonis sava darba mūža laikā ir strādājis vairākās ES dalībvalstīs, viņam ir tiesības saņemt pensiju no visām šīm valstīm. Katra valsts savu izmaksājamās pensijas daļu aprēķinās atbilstoši tās likumiem un cilvēka nostrādātajam laikam šajā valstī. Ja cilvēks nebūs nostrādājis pietiekami ilgu laiku kādā ES dalībvalstī, lai viņam rastos tiesības uz šīs valsts pensiju, tiks ņemti vērā citās ES dalībvalstīs nostrādātie laika periodi.

Piemēram, cilvēka darba stāžam Latvijā, lai rastos tiesības uz pensiju, ir jābūt ne mazākam par 10 gadiem. Ja cilvēks ir nostrādājis 5 gadus Latvijā, bet pēc tam 7 gadus Beļģijā, tad viņam, pieprasot pensiju Latvijā, tiesību noteikšanai tiks summēti abi periodi. Tādējādi vērā tiks ņemti ne tikai nostrādātie 5 gadi Latvijā, bet arī 7 gadi Beļģijā. Tomēr Latvija piešķirs pensiju tikai par pieciem gadiem, kamēr Beļģijas pienākums būs piešķirt pensiju par 7 tur nostrādātajiem gadiem.

Gadījumos, ja cilvēks ir strādājis ES dalībvalstīs (gan esošajās, gan jaunajās) un viņa darba mūžs pensiju sistēmā nav pilnībā atalgots, piemēram, nav ieskaitīts darba stāžs, viņš var vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lai risinātu minēto jautājumu.

Papildu informāciju par pensiju eksportu var iegūt VSAA mājas lapā http://www.vsaa.lv.
Andris Lemes

2010. gada 30. jūnijs

http://www.lm.gov.lv/upload/es/faktu_lapas_lm.pdf

Senāki komentāri

1 2

Atbildēt

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

baltic-ireland.ie