Īrijā bez darba palikušais latvietis ir šokēts, ka viņam piešķirtā darba meklētāja pabalsta (Jobseeker’s Allowance) lielums ir 3 € nedēļā, un apgalvo, ka būtu mulsinoši regulāri ierasties vietējā pasta nodaļā saņemt šo niecīgo summu, raksta Limerick Post.
Vīrietis uzskata, ka ir netaisnīgi, ka pēc 10 gadu darba un nodokļu maksāšanas Īrijā no viņa ģimenes, kurā ir četri pieaugušie, tiek sagaidīts, ka viņi spēs izdzīvot ar 870 € mēnesī.
“Mana sieva strādā par apkopēju un nopelna 380 € nedēļā, mēs joprojām uzturam mūsu divus dēlus, kuri mācās koledžā un nesaņem grantus.” Abi 19 un 22 gadus vecie dēli nevar pretendēt uz Limerikas grāfistes padomes augstākās izglītības grantiem, jo viņu vecāku ienākumi 2008. un 2009. gadā bija pārāk augsti. Tā kā nebija iespējams atrast pat pusslodzes darbu, abi puiši arī vasarā nevarēja neko nopelnīt.
Vīrietis astoņus gadus Īrijā nostrādāja par kravas automašīnas šoferi, bet 2009.gada jūnijā kļuva par bezdarbnieku. Viņam uz 12 mēnešiem tika piešķirts bezdarbnieka pabalsts 196 € nedēļā, taču šī gada maijā tiesības to saņemt beidzās.
Lai mazinātu finansiālās grūtības savā ģimenē, viņš devās uz Sociālās aizsardzības departamentu pieteikties uz īres pabalstu. Četrus mēnešus pēc tam, kad vīrietis nesekmīgi bija lūdzis Rent Allowance, lai daļēji segtu 650 € lielo nomas maksu par ģimenes mājokli, Sociālās aizsardzības departaments viņam piešķīra Jobseeker’s Allowance – 3 € nedēļā.
“Tas ir aizskaroši, jo es Īrijā nekad neesmu strādājis nelegāli vai izdarījis kādus noziegumus. Es pat negrasos doties uz pasta nodaļu un apgrūtināt sevi, parakstoties par 3 €. Es domāju, ka šajā situācijā manai ģimenei būtu labāk, ja es būtu cietumā, tad viņi varētu izdzīvot.”
Tā kā visa ģimene ir atkarīga no viena cilvēka ienākumiem, tas nozīmē, ka bezdarbniekam nav naudas, lai salabotu savu automašīnu, kuru viņš izmanto braukšanai uz darba intervijām. “Ja man ir intervija Dublinā, Korkā vai Galvejā, tas nozīmē, man turp jābrauc iepriekš ar vilcienu un jāpaliek pa nakti … tas ir kaut kas, ko es nevaru atļauties.”
Kā profesionāls šoferis viņš bažījas arī par to, ka nevar atļauties samaksāt 70 € par ikgadējiem CPC (Certificate of Professional Competence) kursiem.
“Tas man sagādā ļoti lielu stresu, jo es ierados šajā valstī, lai strādātu, nevis lai saņemtu pabalstus.”
Vīrietis sāka Īrijā strādāt ar darba atļauju 2000.gadā, četrus gadus pirms Eiropas Savienība atvēra robežas Austrumeiropai un Īrija pieredzēja migrējošo darba ņēmēju pieplūdumu.
“Es saprotu, ka īri ir neapmierināti par tiem, kas ieradās šajā valstī, pastrādāja gadu vai divus, un tagad saņem pabalstus, taču es šeit esmu strādājis 10 gadus, bieži pat 70 un 80 stundas nedēļā.”
“Mana pirmā darba vieta bija rūpnīca Limerikas grāfistē, kur es strādāju 52 stundas nedēļā par 220 £.”
FOTO: baltic-ireland.ie
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.