baltic-ireland.ie

2 atbildes uz “Reemigrācijas plāns valdībā varētu atgriezties pēc mēneša”

1. 

   Igors Beļkovs

   2013. gada 22. jūnijs

   Aizbrauks vai piespiedīs izbraukt no Latvijas 200 000- 500 000 cilvēku
   200 000 aizbrauks tuvākajos piecos gados

   Viens no ekonomikas ministra Daniela Pavļuta spožākajiem sniegumiem ir viņa un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS Eiropas politikas pētnieces Daces Akules vadībā izstrādātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam, kurš tagad ir pieejams 30.05.2013. 30. maija redakcijā.

   Šis plāns tik pasniegts kā grandiozs sasniegums, kā glābšanas riņķis, kas glābs latvju tautu no izzušanas, bet latvju uzņēmējus no darbinieku trūkuma.

   Kā atbilstoši plānam var apturēt masveida emigrāciju, kad pēdējo gadu laikā Latviju pametuši aptuveni 200 000 iedzīvotāju? Ielūkosimies plānā! Daniels Pavļuts kopā ar D. Akuli un citiem plāna autoriem ir pārliecināti, ka masveida aizbraukšanu nomainīs masveida atbraukšana, tiklīdz ārzemēs tiks sniegta «informācija un konsultācijas jautājumos, kas attiecas uz personas pārcelšanos un uzturēšanos Latvijā».

   Tiklīdz Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sāks piedalīties «ES/EEZ valstu vakanču gadatirgos, informējot par darba un dzīves apstākļiem un par nodarbinātības iespējām Latvijā».

   Tiklīdz NVA interneta vietnē būs atrodama «aktuāla un visiem pieejama informācija», latvieši momentā izpirks visas biļetes uz reisu Dublina–Rīga vienā virzienā.

   Ekonomikas ministra vadītā darba grupa uzskata, ka masveida «ārvalstu doktorantu un zinātniskā personāla piesaiste» ir glābšanas riņķis, kas novērsīs migrāciju. Padomājiet tikai! Tiklīdz Krokas (pilsēta Īrijā) sēņu lasītāji uzzinās, ka Latvijas doktorantūrās sāks masveidā uzņemt ārzemniekus, viņi taču visi metīsies atpakaļ uz dzimtajām mājām, lai nepieļautu, ka Latvijas zinātniskās iestādes pārplūdina ārzemnieki.

   Latviešu tautu no iznīcības glābs latviešu valodas kursu organizēšana un elektronisko mācību līdzekļu ražošana, veicinot «latviešu valodas apguvi reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem».

   Vēl Daniels Pavļuts kopā ar D. Akuli organizēs «ekonomikas forumus, konferences, diskusijas», kā arī veicinās «sadarbību starp dažādu tautību bērniem».

   Kad tas sāks strādāt un dos augļus, tiks apzināti un izplatīti veiksmīgi «pieredzes stāsti par reemigrantu atgriešanos».

   Tikai kā šāds Daniela Pavļuta un D. Akules piedāvāto aktivitāšu uzskaitījums atbilst Latvijas realitātei un problēmas mērogiem?

   Šopavasar man sanāca piedalīties aptuveni 60 maģistra un bakalaura darbu aizstāvēšanā ģeogrāfijā un telpiskajā plānošanā. Studenti pētījumus veic, nevis kopējot CSP vai tautas skaitīšanas skaitļus, bet gan braucot ekspedīcijās uz pagastiem un novadiem, lai apstaigātu visas viensētas un citas apdzīvotas vietas. Piemēram. Undīne Grigorjeva pētīja – apdzīvojuma struktūras izmaiņas Kubulu pagastā pēc 2000. gada. Nelda Otvare pētīja apdzīvojuma izmaiņas Mētrienas pagastā pēc 1990. gada utt. Jaunie pētnieki iegūst reālo ainu par tiem procesiem, kas norisinās Latvijas laukos. Jānis Ozols aizstāvēja bakalaura darbu Apdzīvojuma izmaiņas Druvienas pagastā pēc 1990. gada un ieguva šokējošus rezultātus. Izrādās, ka aptuveni 20% no tiem, kas ir deklarējušies Druvienas pagastā, faktiski tur vairāk nav atrodami. Savukārt, aptaujājot tos, kas patiešām dzīvo pagastā, atklājās, ka 15% iedzīvotāju tuvāko piecu gadu laikā plāno pamest Latviju. Iemesls ir viens. Nav darba un nav cerību darbu atrast. Īpaši jaunajiem. Ja Druvienas pagastā iegūtos skaitļus varam attiecināt uz visu Latviju, tad tuvākajos piecos gados Latviju plāno pamest 200–300 tūkstoši iedzīvotāju.

   Ja Latviju varam salīdzināt ar ūdenskrātuvi, tad ūdenskrātuvē ir izrauts plats robs, pa kuru aizplūst milzīga ūdens straume, kuras malā ekonomikas ministrs, kurš apgalvo, ka aģitācija piespiedīs straumi plūst atpakaļ. Doma – vispirms salabot aizsprostu – ekonomikas ministram prātā nav ienākusi. Uz šā fona Daniela Pavļuta Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns izskatās pēc nožēlojamas darbības imitācijas – veids, kā nodrošināt darbu Providus pētniekiem, kuri prot rīkot konferences un diskusijas, gatavot prezentācijas un koncepcijas, bet kuriem nav izpratnes par patiesiem procesiem Latvijā ārpus Rīgas kabinetiem.

   Daniela Pavļuta vadībā izveidotais reemigrācijas plāns ir nevis konkrēts plāns, bet haltūra un cūcība, kas tiek apmaksāta par nodokļu maksātāju naudu. Tā ir darbības imitācija. Tā ir klaja un bezkaunīga ņirgāšanās par tiem, kas dzīvo lielākajā Latvijas daļā. Ja valdība patiešām vēlas noturēt iedzīvotājus Latvijā, tad Pavļuta plāns ir jāiemet miskastē, bet pirmais, kas jādara, ar pašvaldību palīdzību jāfinansē darba vietas Latvijas laukos, jo tikai tas var apturēt masveida aizbraukšanu. Ja milzīgs caurums ir aizsprostā, tad vispirms ir jāaiztaisa caurums un tikai tad jādomā par ūdens sūknēšanu atpakaļ.

2. 

   Igors Beļkovs

   2013. gada 22. jūnijs

   Juris Paiders
   “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālists
   avots-http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/9…

   Lai kā veiksmes stāsta ideologi, propagandisti un piekritēji man grasītos oponēt, ir tas, kuru es pirms šī Paidera raksta esmu konkretizējis savā publikācijā.
   Lielie patrioti Kalniete @co ieviesa tēzi ; Lats- Krievijas rublis. Izejoši no šis tēzes- tie, kuri nav sajūsmā par eiro kā valūtu un eirozonu, bet vēlas pieturēties pie lata, ir Krievijas vai Kremļa aģenti. Nav nekas jauns- jau jūds L. Freihtvangers romānā “‘ Viltus Nerons”‘ ar personāža muti saka veco patiesību- jo zemiskāks noziegums, jo vairāk masas tam noticēs.
   Izrietoši, visi tie, kuri ir Kremļa Maskavas lata aģenti, ir bīstami, atpalikuši, traucējoši- tātad- liekie. No liekiem tiek vaļā dažādi- ar tiešu un netiešu vardarbību. Arī nav nekas jauns jau šeit Latvijā- bija 2.7 miljoni iedzīvotāji, tagad- 1.8- 2 miljoni. Un es atļaujos izteikt realitāti procesa inercē, kurš pamato jauno Kalnietes propagandas kampaņas un labēji centriskās koalīcijas vai politgrupējumu mērķi-
   pirmkārt, vēl lieko vai Maskavas lata aģentu piesegā VĒL VAIRĀKU GADU LAIKĀ jāatbrīvojas no 300-500 000 . Kāpēc- jo tā nav šejienes vadlīnija, bet uzspiesta prakse , veidojot kastu, kura administrēs pārvaldē . Pārvaldīs NOTEIKTU daudzumu ekonomiskās pārdales zonas iedzīvotāju daudzumu, kurš pats būs zaudējis cilvēkresursu , intelektuālās un garīgās attīstības dinamikas potenciālu tādā mērā, lai ekonomiskās pārdales zona nespētu sevi nodrošināt un pastāvēt.
   Otrkārt- veidojot konkurences attiecības ( sociālo darvinismu), kurš izslēdz cilvēcīgumu, garīgumu, tradīcijas un tikumu, tiek veidotas savstarpēji atkarīgas ļaužu grupas, kuras atrodas iespēju pārdales atkarības ķēdē, tas izslēdz potenciālo suverenitāti, gribu, iniciatīvu un garīgo attīstību.
   treškārt-samazinot iedzīvotāju skaitu netiešā emigrācijas izraisīšanā, tiek sagatavota neizbēgamā ievestā darbaspēka nepieciešamība. Tikai- runa nav par darbaspēku, bet gan par no pārvaldes atkarīgiem algotņiem, kuriem nav nekas kopīgs ar valsti un esošo sabiedrību un kuras materiālais un tiesību stāvoklis tieši būs atkarīgs no administrējošās pārvaldes kastas. Prakse liecina, ka šāds iebraucēju slānis veido noteiktu valstu iedzīvotāju daļu, kura tieši vai netieši demontē neatkarīgas un suverēnas valstis. Toties šīs masas izmanto etniskās, sociālās, politiskās un demogrāfiskās spriedzes uzturēšanai un dinamikas kāpināšanai. Lai novājinātu sabiedrības un valstis, Šo metodi izmantoja padomju boļševiki, tagad to izmanto Eiropā.
   Ceturtkārt- morāles, ģimenes un tikumu sagraušana ne tikai degradē tikumus, ģimenes un sabiedrību. Tajā brīdi, kad valsts pārstāj aizsargāt normālas ģimeniskās attiecības, valsts pārstāj eksistēt, sabiedrība agonē. Un var gadīties, ka daļas skolu, bērnudārzu un kultūras mantojuma objektu vietā būs izklaides, izvirtības un dažādu noviržu piekopšanas iestādījumi, to saucot par cilvēka tiesību izpausmes realizāciju. Tikai- kas tam kopīgs ar cilvēcību?
   Piektkārt- kultūra tiek aizstāta ar industriju, kā radošās industrijas, tātad- iekļaujas sociālā darvinisma konkurences sistēmā. Tie, kuri atsakās no kultūras , garīguma un tikuma, atsakās no cieņas, valsts un tautas. Tie veido savu kopīguma sabiedrību valstu savienību ietvaros, to uzspiežot citiem. Kas nepieņem- kaut kā aģents, neizglītots, atpalicis, bīstams, pārveidojams, izskaužams, likvidējams. Un tad mēs nonākam pie tā totalitārisma, kurš eksistē kā noteiktas kastas mērķis un tam nav nacionālas, valstiskas piederības, bet domu , ideālu, interešu un biznesa mērķi.
   Vēl tikai pēc cilvēku pārveidošanas – pakļaušanas jāpakļauj daba un Kosmoss. Tamdēļ sociālzinātņu un tā saucamie ezotēriskie darboņi saņem iespējas izpausties un kļūst aktīvi. Tamdēļ ir jāveic jēdzienu transformācija apziņā, tai skaitā artikulējot, kāda gaisma ir pareiza, kāda ne. Tad pareizo gaismu sauks par kultūru, gaisma būs netverama, bet skaidra un tiem pareizajiem viss būs skaidrs…kopīgajā pareizajā gaismas sociālā darvinisma sistēmā.
   http://www.draugiem.lv/user/4733443/blog/#/user/4733443/blog/?p=10080038
   Vecum veca izlūkošanas metodoloģijas ābece, kura ir sasitoša jebkurai pusei, nosaka- tiklīdz ir pazīmes, kuras atkārtojas, signāli, kuri tiek saņemti no dažādām vietām, cilvēkiem- šo pazīmju un signālu atkārtošanās noteiktā intervālā un secībā; tas nozīmē, ka notiek ne tikai PROCESS, bet iestājusies procesa inerce, kuru apstiprina simptomātiskas pazīmes. Nezināšana neatbrīvo ne tikai no soda, arī no atbildības. To var nezināt, bet piekrītot pasīvā bezdarbībā procesiem ,kuri sagrauj valsti , tautu un sabiedrību, katra atbildība paliek un paliks. Klusēšana ir piekrišana. Nav jāklusē un ir jādara. Bez bailēm.
   Visaptveroša un tieša vienošanās bāze uz ncionālās ideoloģijas platformas nav iespējama. Kāpēc?-
   1- kur ir nacionālās ideoloģijas platforma, vai atsevišķu partiju, biedrību, kopu ( dievturu ideoloģijas?- mīti un pieņēmumi???) Pat šīs uzskatu kopības nav izvērsti formulētas bāzē un virsbūvē, ir pieņēmumi, solījumi, mīti..,
   2- nekādi vienošanās uz nacionālas bāzes un virsbūves nebūs iespējama- objektīvi nākas pieņemt, ka novājināšana pēdējos 63 gadus ir tik konsekventa un atstājusi sekas, ka procesi nav labojami ar pieņēmumiem.
   Manuprāt- vienojošie faktori- ideja, idejiskā un garīgās, saimnieciskās un ģimenes attīstības konsekvences , kuras pieņem sabiedrība,
   Lojalitāte Latvijas valstij, kas vienlīdz attiecas gan uz pilsoņiem, gan nepilsoņiem bez ģeopolitiskiem apsvērumiem, bez pieņemtām kolektīvām vai korporatīvām kopdarbībām un praksēm, par primārām nosakot Latvijas Valsts drošības konsekvences un prioritāti. Valsts drošība, tāpat, kā kultūra, ir universiāli jēdzieni un ietver sevī katru no nozarēm, darbībām un izpausmēm. Konsekvences nevar mainīt, pakļaujot industriju izdevīguma interesēm , sabiedroto, partneru interesēm . No šīm konsekvencēm izrietot, tiek veidotas attiecības ar valstīm un tautām, un to pieņem valsts sabiedrība un valstī dzīvojošās tautas, tautības. Nav pieņemami- tad uz turieni, kur industrijas ( izdevīgums) dominē pār vērtībām – konsekvencēm. Savienībās , kuras balstās uz nevienlīdzības principu. Jo savienība pārsvarā nozīmē vienību nevienlīdzībā. Ir bijušas daudzas un dažādas savienības, tamdēļ es neiestājos pret Savienību jēdzienu kā jēdzienu principā.Jebkurš izdevīgums ir mainīgs un nepastāvīgs, atšķirībā no konsekvencēm.Ja to neizprot vai nepieņem- laika jautājums, ir iznīkšana ( saplūšana) un atkarība.
   Cēlonis, kamdēļ valstu dažādas etniskas, politiskas un uzskatu grupas nespēj vienoties, ir izdevīguma principa pacelšana pār konsekvencēm. Tas nozīmē- vai prātā, apziņā, kultūrā un garīgumā sabiedrība un tauta ir cienīga būt cienīgiem savā valstī. Tas nozīmē pašas tautas un sabiedrības garīgo apziņu, izaugsmi. Bez industrijām, etnogrāfiskiem mītiem un pieņēmumiem, ilustrējot dzīvesveidu. Nosakot Latvijas valsts nacionālās drošības intereses par prioritatīvām.