Darba attiecību komisija (WRC) izskatījusi kādas noliktavas darbinieces prasību saistībā ar to, ka viņas rokas pārklājušās ar tulznām un palikušas “gandrīz bez ādas” dēļ nevēlamas reakcijas, kas radās, darbā rīkojoties ar kosmētikas līdzekļiem, ziņo RTE.
Trīs bērnu māte Santa Musinska komisijai pastāstīja, ka, neraugoties uz to, viņa atgriezās darbā, jo bija nepieciešama nauda, lai uzturētu ģimeni.
Sieviete ir iesniegusi virkni darba tiesību prasību pret vairākiem uzņēmumiem, kas saistīti ar Masterlink Logistics grupu, kā arī personāla atlases aģentūru Oak Central Recruitment Services Ltd, kas viņu 2023. gada oktobrī norīkoja darbā Masterlink noliktavā Clonmel pilsētā. Viņa sūdzas par diskrimināciju invaliditātes dēļ un nevienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar uzņēmumā tieši nodarbinātiem darbiniekiem, kā arī par negodīgu atlaišanu.
S.Musinska komisijai pastāstīja, ka viņa ir Latvijas valstspiederīgā, kura laika posmā no 2023. gada 16. oktobra līdz 2024. gada 19. janvārim bija nodarbināta Clonmel noliktavā par pasūtījumu komplektētāju.
Darbinieces uzdevums bija savākt kosmētikas līdzekļus – krēmus, skropstu tušas, smaržas, un citus, lai sakomplektētu kastes piegādei veikaliem un aptiekām. Viņa skaidroja WRC, ka viņu pa noliktavu, izmantojot austiņas, vadīja “robots”, kas izsauca kastes numuru.
Sūdzības iesniedzēja sacīja, ka pāris dienas pēc šī darba uzsākšanas viņas rokas sāka “ļoti niezēt”, tāpēc viņa devās pie sava ģimenes ārsta, parādīja viņam plankumus un teica, ka tie ir ļoti sāpīgi.
S.Musinska komisijai apgalvoja, ka slimošanas periodā viņas roku stāvoklis patiešām uzlabojās, līdz viņa atgriezās darbā tā paša gada oktobrī. Saskaņā ar sievietes stāstīto, pēc darba atsākšanas uz viņas rokām atkal sāka veidoties tulznas un rokas palika gandrīz bez ādas.
“Tas bija ļoti, ļoti slikti. Es nevarēju neko darīt mājās, es nevarēju nomizot kartupeļus – es nevarēju darīt neko, viss bija jādara manai māsai,” viņa teica.
Viņas advokāte Eleanor Power jautāja: “Kāpēc jūs atgriezāties darbā, ja jūsu rokas nebija pilnībā sadzijušas?”
“Man vajadzēja naudu. Man pašai ir trīs bērni. Es dzīvoju kopā ar savu māsu, viņai ir divi bērni, un man ir mamma, viņa ir manā aprūpē. Es zinu, ka man bija sliktas rokas, bet es tomēr atgriezos, es centos,” sacīja S.Musinska.
Sieviete paskaidroja, ka uzņēmums, kad viņa palūdza, nodrošināja auduma cimdus ar gumijas pārklājumu, un viņa, turpinot darbu, sāka zem tiem valkāt arī lateksa cimdus. Tomēr pat ar cimdiem viņas rokas joprojām bijušas ļoti niezošas un cimdus nācies mainīt ļoti bieži.
S. Musinska stāstīja, ka, pieminot savas grūtības kolēģim, viņš pastāstījis, ka līdzīgas problēmas jau iepriekš ir bijušas arī citai darbiniecei, kura pārcelta uz citu produktu līniju.
Sūdzību iesniedzēja sacīja, ka noliktavā vienmēr strādājusi ar kosmētiku, un piekrita advokātes teiktajam, ka ir acīmredzams, ka roku problēmas ir tieši saistītas ar viņas veikto darbu.
Sieviete sacīja, ka pēc tam, kad viņa 2024. gada janvārī tika atlaista no darba, bija vajadzīgi pāris mēneši, lai viņas rokas atgūtos.
Pēc S.Musinskas sniegto pierādījumu izskatīšanas WRC tiesnese Úna Glazier-Farmer atlika lietas izskatīšanu uz datumu, kas tiks noteikts vēlāk.
Kamēr WRC izskatīja sievietes sūdzību par darba attiecībām, sabiedrības pārstāvji un prese uz laiku netika ielaisti komisijas sēdē, jo, saskaņā ar likumu, šajos gadījumos ir nepieciešama privāta uzklausīšana.
FOTO: baltic-ireland.ie
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.