Skolēnu pavasara brīvlaika otrajā nedēļā tradicionāli notiek Īrijas Latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) rīkotā latviešu valodas nometne. Izņēmums nav arī šis gads. Šogad ĪLNP latviešu valodas nometnēm aprit desmit gadi un tās ar savu nepārtrauktību un labajiem rezultātiem ir pamanītas arī Latvijā – šā gada nometnē ar jauniešiem strādā arī Latvijas Universitātes (LU) students Daniels Kevins Berkans.
Daniels Kevins Berkans nometnē piedalās projekta “Latviešu diasporas identitātes transformācija: teksts, valoda, digitālā vide” ietvaros, kā arī īsteno pedagoģisko praksi, mācot diasporas jauniešiem latviešu valodu un kultūru.
LU students diasporas identitātes transformāciju pēta jau no pagājuša gada, bet reāla saskare ar ārzemēs dzīvojošajiem jauniešiem tagad notiek pirmo reizi. Šajā sakarā pilnīgi pamatoti ir jautājumi: “Kas pārsteidza visvairāk un kas bija pats grūtākais, esot skolotājam diasporā?”.
Daniels Kevins Berkans: “Parasti man netīk runāt par grūtībām, jo visbiežāk visam var tikt pāri, tādēļ uz tām varbūt nemaz nevajag koncentrēties, tāpēc sākšu ar to, kas bija pats vieglākais. Ļoti patīkami un viegli bija sadarboties ar pārējiem skolotājiem, ar kuriem iepriekš nebiju kopā strādājis. Jau no pirmās dienas labi sapratāmies un strādājām kā komanda, un tas ļoti atviegloja darbu ar skolēniem. Savā ziņā var teikt, ka runājām ne tikai vienā dzimtajā valodā, bet arī vienā skolotāju valodā, labi izprotot svešvalodas metodikas jautājumus un problemātiku.
Lai gan biju tam gatavojies, visvairāk pārsteidza tas, cik atšķirīgas ir skolēnu valodas zināšanas. Pat iepriekš sagatavojot trīs līmeņos veidotus uzdevumus un rūpīgi pārdomājot, ko katrs no skolēniem apgūs, katrs ar uzdevumiem un jaunajām zināšanām tiek galā atšķirīgā laikā, katram problēmas sagādā kādi citi aspekti. Tādēļ arī varētu teikt, ka pats grūtākais ir mācību procesu plānot tā, lai katrs no skolēniem kaut ko iegūtu.
Mani vienmēr ir interesējis tas, lai mācību klasē pavadītais laiks ir iespējami efektīvi pavadīts, lai katrs skolēns varētu apgūt to, kas tieši viņam konkrētajā brīdī ir vajadzīgs, un tas arī ir jautājums, kuru es vēlos atrisināt savā pētnieciskajā darbā – kā šādos apstākļos diasporā to vislabāk nodrošināt.
Darbs kā diasporas skolotājam ir neparedzams un dinamisks. To, kāds ir skolēnu valodas līmenis, uzzinām brīdī, kad viņi atbrauc. Tāpat katram skolēnam ir atšķirīgs līmenis katrā no prasmēm – viens salīdzinoši labi runā, bet ir lielas grūtības ar rakstīšanu, cits labā līmenī lasa un saprot dzirdēto, tomēr nespēj labi izteikties. Sarežģīti ir mācību procesu plānot tā, lai katrs skolēns attīstītu to, kas viņam tas vajadzīgs, tomēr esmu pārliecināts, ka tas ir iespējams.”
Šogad nometnē piedalās 23 jaunieši teju no visas Īrijas un Ziemeļīrijas. Bez Daniela jauniešiem latviešu valodu māca ilggadējie ĪLNP skolotāji Vineta Makšus un Armands Vaikuls, kā arī LU tālmācības studiju programmu diasporas skolotājiem apguvusī Ilze Barkus.
Nometnes otrā daļa plānota skolu rudens brīvlaikā un tad jaunieši kārtos valsts valodas prasmes pārbaudi jeb eksāmenu latviešu valodā.
Katras nometnes dienas aktivitātēm var sekot līdzi ĪLNP jauniešu kontā Facebook.
FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.