Lai izzinātu Lietuvas atbalsta sistēmu diasporai, šā gada 28. aprīlī, Lietuviešu vidusskolā, Rīgā, pie direktores Jolantas Nagles viesojās Eiropas Latviešu apvienības (ELA) izglītības referente Ilze Atardo, ELA pārstāve Latvijā Aira Priedīte, kā arī Latviešu valodas aģentūras (LVA) Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa un diasporas projektu koordinatore Aija Otomere, teikts ELA paziņojumā.
Tikšanās laikā tika pārrunāti diasporas izglītības un sadarbības jautājumi, kā arī detalizēti iepazīta Lietuvas pieredze diasporas politikas īstenošanā.
Lietuviešu vidusskolas direktore Jolanta Nagle ir Lietuvas Republikas Seima un Pasaules Lietuviešu apvienības (PLA) komisijas līdzpriekšsēdētāja. Komisijā darbojas 10 deputāti no dažādām politiskajām partijām un 10 diasporas pārstāvji. Šīs komisijas diasporas pārstāvji, ko ievēl PLA uz 3 gadiem, strādā brīvprātīgi, ik rudeni un pavasari nedēļu garās darba sesijās klātienē risinot dažādus diasporai būtiskus jautājumus un pieņemot rezolūcijas, ko iesniedz Seimam kā rosinājumus likumdošanas izmaiņām. Diasporas lietuvieši daudz iegulda savus personīgos līdzekļus, jo, piemēram, ceļa un izmitināšanas izdevumi uz šīm darba sesijām netiek kompensēti. Jolanta Nagle uzsvēra, cik būtiska ir šādas komisijas esamība, kas, deputātiem un diasporas pārstāvjiem kopā strādājot, efektivizē diasporas jautājumu risināšanu.
Diasporas politikas īstenošanā nozīmīga loma ir PLA, kas dibināta 1958. gadā un apvieno diasporas lietuviešu organizācijas no 55 valstīm visā pasaulē. PLA ir nevalstiska organizācija, kas darbojas, balstoties uz trimdā 1949. gadā pieņemtās Lietuvas Hartas un PLA Konstitūcijas pamatprincipiem. Reaģējot uz aktuālo ģeopolitisko situāciju, PLA ir izstrādājusi diasporas rīcības stratēģiju kara gadījumā, kā arī popularizē Civilās aizsardzības dienestu diasporas jauniešu vidū. Attiecībā uz dienestu, kā teica Jolanta Nagle, ir vērojama liela izpratne un gatavība iesaistīties. Tas skaidrojams ar augsto patriotisma līmeni, ikviena lietuvieša lepošanos ar savas valsts vēsturi.
Atšķirībā no Latvijas lietuviešiem diasporā ir ne vien neformālās izglītības nedēļas nogales skolas, bet arī formālās izglītības skolas, ko dēvē par Lietuviešu namiem. Viena no tām ir Lietuviešu vidusskola Rīgā, kas saņem arī Lietuvas līdzfinansējumu. Pasaulē kopā ir 10 šādas skolas, tajā skaitā Polijā, Vācijā, Briselē u.c.
Savukārt neformālās lietuviešu izglītības skolas pasaulē ir ap 300, no kurām šogad līdzfinansējumu saņem 240 skolas. Lietuvas valsts atbalsts diasporai pieejams arī dažādos projektu konkursos izglītības un sporta jomā — šogad atbalstīti 10 sporta un 101 izglītības projekts. Šīm nedēļās nogales skolām, dēvētām par lituānistikas skolām, kas vēlas saņemt Lietuvas līdzfinansējumu, katrs bērns ir jāreģistrē vienotā digitālā sistēmā sistēmā, ko izveidojusi Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija. Tāpat šīm skolām ir jānodrošina iknedēļas lietuviešu valodas nodarbības klātienē. Diasporas skolēni vecumā no 16 līdz 18 gadiem var kārtot valsts valodas prasmes eksāmenu, kas ir pilnībā digitāls, to iespējams kārtot arī no mājām. Ir pieejami dažādi metodiskie un mācību materiāli, skolas var izvēlēties sev piemērotāko programmu vai veidot autorprogrammas, skolēni tiek aicināti piedalīties valodas olimpiādēs un dažādos konkursos Lietuvā.
Diasporas skolotājiem profesionālās pilnveides kursus piedāvā vairākas Lietuvas universitātes. Reizi gadā Lietuvā tiek organizēti mēnesi ilgi kursi, kur diasporas skolotājiem pieejamas arī stipendijas. Tāpat kā Latvijā skolotājiem tiek piedāvāti arī tiešsaistes semināri. Skolotājiem, kas ir profesionāli pedagogi vai beiguši speciālus augstskolu sagatavošanas kursus, nesen Lietuva sākusi nodrošināt arī atalgojumu. Lai to saņemtu, skolotājiem ir jāpilda stingras prasības un jānodrošina apjomīgas programmas izpilde.
Viļņā darbojas Lietuviešu nams, kas ir īpaša skola remigrantu bērniem. Tajā tiek nodrošināta izlīdzināšanas programma mācību gada garumā, pēc kura skolēni iekļaujas parastajā plūsmā. Jāpiebilst, ka šobrīd visās Lietuvas pašvaldībās ir skolas, kas ir sagatavotas remigrantu uzņemšanai.
Svarīga iniciatīva diasporas saliedēšanai ir Lietuviešu Vienības diena, ko atzīmē 1. jūlijā ar dažādiem pasākumiem visā pasaulē. Šogad jūlija sākumā būs diasporas bērnu un jauniešu sporta spēles Palangā, kur piedalīsies aptuveni 3000 dalībnieku.
Lietuviešu diaspora jau ilgstoši cīnās par dubultpilsonības jautājumu, jo Lietuvas Konstitūcija to neparedz. Tā rezultātā ap 1000 diasporas lietuviešu ik gadu tiek atņemta Lietuvas pilsonība. Tas ir lietuviešu diasporai sāpīgs jautājums, kam novēlam rast risinājumu.
Vizītes noslēgumā iepazināmies ar Lietuviešu vidusskolas mājīgo vidi un direktores vietnieka Rolanda Žalnieriausa sagatavoto izstādi par lietuviešu skolu vēsturi Latvijā. Interesanti, ka Lietuvas pirmais prezidents Antans Smetona savu politisko darbību uzsācis Jelgavā, pilsētā, no kuras nāk arī pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste.
ELA izsaka milzīgu pateicību Jolantai Naglei par vērtīgo tikšanos. Skolas direktore un viņas komanda mērķtiecīgi iegulda lielu brīvprātīgo darbu, lai lietuvieši Latvijā un visur pasaulē apgūtu un saglabātu savu valodu, tradīcijas un kultūru, veidotu stipras saites ar Lietuvu. Ir skaidri jūtama lietuviešu pašapziņa un piederība Lietuvai, vēlme saglabāt un attīstīt vērtības, kas tikai viņiem piederošas un raksturīgas, vienlaikus iekļaujoties globālajā pasaulē un tās radītajos izaicinājumos.
FOTO: no ELA arhīva
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.