Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens šīs nedēļas darba vizīti Īrijā noslēdza piektdienas pievakarē, vēstniecības telpās tiekoties ar diasporas pārstāvjiem un vēstniecības darbiniekiem. Ministrs un arī viņa kundze Valmieras drāmas teātra direktore Evita Ašeradena sarunās ar tautiešiem vienkārši un cilvēciski ļāva ielūkoties katrs savā jomā – valdības darbā un politikā, un teātra praktiskajās un mākslinieciskajās aizkulisēs.
Sarunās piedalījās arī Latvijas vēstnieks Juris Štālmeistars un Latvijas goda konsule Marie Louise O’Donnell.
Uzrunājot klātesošos, finanšu ministrs vispirms ieskicēja savas oficiālās vizītes mērķus. Viņš norādīja, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un to, cik ātri dažkārt viss pasaulē mainās un ir jāpieņem lēmumi, ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas valstīm ar mazu iedzīvotāju skaitu sadarboties, izprast kā tiek pieņemti politiskie lēmumi un veidot draudzīgas attiecības. Ministrs uzsvēra, ka ir svarīgi tikties un sarunāties, un šajā reizē ar Īrijas pārstāvjiem ticis runāts gan par iepirkumu procesa reformām abās valstīs, gan par valsts pārvaldes digitalizāciju, par aizsardzības un daudziem citiem jautājumiem.
Ašeradena kungs sacīja, ka situācija Latvijā šobrīd nav vienkārša un valdības priekšā ir divi milzīgi jautājumi. Viens no tiem – ģeopolitiskā situācija, par ko ministrs sacīja: “Ir skaidrs, ka Krievijas kara mašīna strādā, tā ies uz priekšu un vairs nevar apstāties. Vai nu tas būs sankciju process, kas to apturēs, vai arī tie būs militāri notikumi, to mēs nezinām.”
Ministrs pauda, ka otra situācija, kas Eiropai ir ļoti būtiska, ir tas, ka Amerika ļoti strauji maina savu politiku.
“Ja līdz šim kopš otrā pasaules kara ASV bija iesaistīta Eiropas drošības arhitektūrā, tad tagad tā saka, ka vairāk negrib tajā iesaistīties.”
Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, ka ikvienai Eiropas valstij, arī Latvijai ir jāpalielina aizsardzības jomas budžets. Ministra kungs atklāja, ko naudas izteiksmē nozīmē šī budžeta palielināšana no 3,5% no IKP uz 5%. Tie ir papildus 500 miljoni eiro gadā, kas jāatrod un jānovirza aizsardzības izdevumiem.
“Valdības uzdevums ir noturēt ekonomikas izaugsmi, lai tas aizsardzības rēķins nepārvērstos no 5% par 7% vai 10 %.”
Ministrs pauda uzskatu, ka Latvijas drošības jautājums ir nokārtots ļoti labi, piebilstot, ka mūsu valstī atrodas 24 valstu armiju pārstāvji, kopā apmēram 7000 karavīru. Arī pati Latvija attīsta daudzas jomas, investējot cilvēkos, spējās un infrastruktūrā, pauda A.Ašeradens.
Viņš iezīmēja ekonomisko situāciju pasaulē, piebilstot, ka viss mainās ārkārtīgi strauji, minēja tarifu jautājumu, ASV un Kanādas attiecību saspīlējumu, kā pozitīvu aspektu šajā situācijā minot to, ka ļoti strauji pieaug sadarbība Eiropas valstu vidū.
Klātesošie uzklausīja, ka Ukrainas karš maksā ļoti dārgi – tā izmaksas ir apmēram 4 miljardi eiro mēnesī un, ja ASV ar finansēm nepiedalās, tad nākamgad šī būs tikai Eiropas problēma.
Ašeradena kungs pauda, ka Ukraina ir ne vien parādījusi sensacionālas aizstāvēšanās spējas, bet arī radījusi tehnoloģiski ļoti spēcīgu armiju un strauji attīsta militāro industriju.
Demogrāfiskā situācija, bērna kopšanas atvaļinājuma ietekme uz sievietes iespēju veidot karjeru, konservatīvās skolu sistēmas un izglītības kvalitātes uzlabošana, reģionālās atšķirības Latvijā – šie un vēl daudzi citi jautājumi ir tie, par ko finanšu ministram nākas domāt ikdienā, skaidroja A.Ašeradens.
Ministra kungs atbildēja arī uz tikšanās dalībnieku jautājumiem gan par izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā un par to, kā tiek piemērots ienākuma nodoklis pensijām, tostarp, tām, kas nopelnītas ārzemēs, gan uzklausīja ārvalstīs reģistrētu sabiedrisko organizāciju problēmas saistībā ar projektu kontu atvēršanu Valsts kasē.
Finanšu ministrs noliedza, ka Latvijā nodokļu slogs ir lielāks nekā citās valstīs ar līdzīgu IKP, norādot, ka tas ir plaši izplatīts mīts, bet atzina, ka valstī pastāv birokrātijas problēma, ka nav attīstīts kapitāla tirgus, kas bremzē ieguldījumu ieplūšanu, tostarp, no diasporas puses.
Sarunas otrajā daļā Valmieras teātra ilggadējā direktore Evita Ašeradena pastāstīja par sadarbību ar pilsētas domi, ar labākajiem režisoriem un Teterevu fondu, par mākslinieciskajiem sasniegumiem, kas liek skatītājiem mērot ceļu uz izrādēm no visas Latvijas. Prezentācijā varēja aplūkot vēsturiskas fotogrāfijas, kas atainoja gadiem ilgušas teātra ēkas rekonstrukcijas, klausoties Ašeradenas kundzes stāstā par šī perioda praktiskajām problēmām. Direktore ar lielu lepnumu pastāstīja, ka mākslinieciskajā ziņā ir sasniegts ievērojami augsts līmenis, ka tikušas iestudētas Raiņa un Blaumaņa lugas un šīs izrādes iekļuvušas tajā prestiža kategorijā, kas liek skatītājiem braukt un skatīties. Viņa pastāstīja, ka Valmieras teātrim ir laimējies ar režisoriem – spēcīgām radošām personībām, šeit strādājis Varis Brasla, Felikss Deičs un Oļģerts Kroders. Direktore sacīja, ka teātris ir viena no vietām, kur var dzirdēt pareizu latviešu valodu un teātris sev ir uzlicis uzdevumu rūpēties par šo valodu un tā ir milzīga atbildība.
Tikšanās aizritēja labvēlīgā un sirsnīgā gaisotnē un tās noslēgumā vēstnieks Juris Štālmeistars finanšu ministram uzdāvināja S.Bondarevskas grāmatu – monogrāfiju “Pētersoni Īrijā” latviešu valodā, bet goda konsulei Marie Louise O’Donnell – tās tulkojumu angļu valodā, aicinot izlasīt un stāstīt par to īru cilvēkiem.
Kā jau tika ziņots, šonedēļ darba vizītē Dublinā bija ieradies Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš tikās ar Īrijas valsts amatpersonām un vietējās latviešu kopienas pārstāvjiem.
FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.