Šogad saņemts ļoti liels pieteikumu skaits balsošanai pa pastu no ārvalstīm, pirmdien žurnālistiem atklāja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.
Balsošanai pa pastu Latvijas pilsoņi ārvalstīs varēja iepriekš pieteikties ar portāla “Latvija.lv” starpniecību. Vēlēšanu dienā VAS “Latvijas pasts” šīs balsis izvadās pa attiecīgajām pašvaldībām, lai tās var pieskaitīt. Savukārt, ja kāds balsojums Latvijā nonāks vēlāk par vēlēšanu dienu, 7.jūniju, tad tas vairs netiks ieskaitīts.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kuras gan notika citādi, jo Rīgā bija ārkārtas vēlēšanas un pēc tam citās pašvaldībās bija kārtējās vēlēšanas, pa pastu pieteikušies balsot no ārvalstīm bija mazāk nekā 200 cilvēku, bet nobalsoja un par derīgām tika atzītas mazāk nekā 150 vēlēšanu zīmes. Savukārt šajās vēlēšanās saņemto pieteikumu skaits sasniedzis 2245. “Tas ir ļoti liels kāpums. Bet tas gan nenozīmē, ka visas balsis ir nosūtītas un visas tiks atzītas par derīgām,” sacīja Saulīte.
Savukārt kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās balsstiesības ir 1 377 183 iedzīvotāju. “Ir daudz, bet cik atnāks – tas ir pašu cilvēku ziņā,” sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze. Viņa gan nevarēja pateikt, kā balsstiesīgo skaits ir mainījies, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ineta Cīrule atzina, ka šis priekšvēlēšanu aģitācijas periods birojam bijis visai spraigs. Līdz šim KNAB saņēmis vairāk nekā 300 dažāda veida signālus par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, visbiežāk saņemot ziņojumus par valsts un pašvaldību resursu izmantošanu priekšvēlēšanu laikā. Pēc padziļinātām pārbaudēm KNAB ir sācis 23 administratīvā pārkāpuma procesus, 13 no tiem saistībā ar valsts un pašvaldību resursu izmantošanu.
KNAB līdz 10.maijam bija pieņēmis trīs lēmumus administratīvā pārkāpuma procesos par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumiem. Divi lēmumi pieņemti par valsts vai pašvaldību institūciju administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijas īstenošanai, bet viens lēmums pieņemts par aģitācijas materiālu izvietošanas paziņošanas nosacījumu neievērošanu. Tomēr Cīrule pirmdien joprojām neatklāja, par kurām partijām vai cilvēkiem šie lēmumi ir pieņemti. Šobrīd pieņemto lēmumu skaits jau esot lielāks, tomēr viņa neprecizēja cik.
Cīrule aicināja iedzīvotājus ļoti kritiski vērtēt skandalozus video vai audio materiālus, kas priekšvēlēšanu laikā parādās interneta vidē par kādu no kandidātiem, jo tie, iespējams, varētu tikt veidoti ar kādu no mākslīgā intelekta rīkiem, lai ietekmētu sabiedrisko domu. Šogad partijām arī jāziņo, ja tās priekšvēlēšanu aģitācijā izmanto mākslīgo intelektu.
Tāpat viņa atgādināja, ka piektdien, 6.jūnijā, un vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, ir priekšvēlēšanu aģitācijas tā sauktais klusais periods, kad partijām nav ļauts apmaksāt priekšvēlēšanu aģitāciju. Ja iedzīvotāji ko tādu tomēr pamana, viņi aicināti par to ziņot KNAB.
FOTO: baltic-ireland.ie
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.