Īrijā dzīvojošā modele Kristīne Šubrovska saka, ka vienmēr ir sapņojusi par to, ka varētu pārstāvēt savu valsti uz globālās skatuves. Viņai šī iespēja arī radās. Uzvara šī gada konkursā “Irelands Next Top Model” Kristīnei pavēra ceļu uz skaistumkonkursu “Top Model of the World”, kur viņa pārstāvēja savu mītnes zemi.
Pasaules mēroga konkurss šogad notika Ēģiptes pilsētā Hurgadā un tur 35 modeļu konkurencē Kristīne iekļuva piecu labāko modeļu skaitā. Konkursa trīsdesmit gadu pastāvēšanas vēsturē Īrijas pārstāve tik lieliskus panākumus guva pirmo reizi.
Kristīne atzīst, ka šis bija lielisks piedzīvojums un interesanta pieredze.
Viņa stāsta, ka visas konkursa dalībnieces bija ļoti jaukas un draudzīgas, bet līdz zināmam brīdim. Jo tuvāk nācis konkursa fināls, jo saspringtāka kļuvusi gaisotne, īpaši, aizkulisēs. Pēkšņi kādai pazudusi kleita, citai kleita saplēsta, vēl kādai uz balta peldkostīma parādījies tonālā krēma kleksis.
Gūtā pieredze un panākumi konkursos ir ļāvuši Kristīnei kļūt par bērnu tiesību aizstāvi un šajā jomā nepieciešamo pārmaiņu virzītāju. Jaunā modele norāda, ka pēdējā laikā Īrijas Bērnu un ģimenes aģentūra Tusla ir nonākusi uzmanības centrā saistībā ar dažādām nepilnībām, un Kristīne ir apņēmusies rīkoties, lai neviens bērns turpmāk neciestu no iestādes neizdarības vai kļūdām. Viņa sadarbojas gan ar labdarības organizācijām, gan ar bērnu tiesību aizstāvjiem un politikas veidotājiem, kā arī Īrijas Vēža asociāciju, īpaši tāpēc, ka pati ir bijusi blakus savai mammai, kad viņa savulaik cīnījās ar šo slimību.
Jautāta, kā veidojies viņas līdzšinējais ceļš, Kristīne saka, ka tieši mamma bija tā, kura viņu septiņu gadu vecumā atveda uz Īriju.
Vispirms uz Zaļo salu atbrauca tikai mamma, kura pēc šķiršanās vēlējās pārmaiņas dzīvē, bet vēlāk, tā kā bija iemīlējusi šo zemi, iedzīvojusies un izlēmusi te palikt, viņa atveda arī meitu.
Kristīne atceras, ka šķiršanās no ierastās dzīves Cēsīs, no draugiem un radiniekiem nebija viegla. Bija ļoti pierasts ik dienas satikt omīti, palīdzēt viņai dārzā ravēt zemenes un darīt citus darbus, kā arī satikties ar citiem tuviniekiem.
Taču viņa atzīst, ka ļoti palīdzēja tas, ka mamma dažus mēnešus pirms Kristīnes pārcelšanās uz Īriju apmaksāja viņai angļu valodas apmācības. Ierodoties šeit, meitenei jau bija valodas pamatzināšanas.
Kristīne te pabeidza skolu, iestājās gan augstskolā Īrijā, kur studēja uzņēmējdarbību un tiesību zinātni, gan Biznesa Vadības koledžā, kur mācījās attālināti. Jo mazā meitene pēc ierašanās Īrijā bija sev apsolījusi, ka reiz atgriezīsies Latvijā un savu biznesu veidos tur.
Kristīne tiešām arī pirms pieciem gadiem mēģināja atgriezties. Lēmums bijis diezgan impulsīvs. Neraugoties uz to, ka bija labs darbs Dublinā un ģimene viņu atrunāja, Kristīne devās uz Latviju un atrada darbu “Kempinski” viesnīcā Rīgā. No darba viņa nebaidījās, jo jau no pavisam jauna vecuma gāja palīgā savai mammai, kura strādāja viesnīcā.
Viņa atzīst, ka atgriešanās Latvijā bija smaga, jo pāriet no algas 600-700 eiro nedēļā uz 300-400 eiro mēnesī bija milzīgs izaicinājums. Nācās no daudz kā atteikties un pamatīgi kalkulēt, lai pietiktu gan īrei, gan ēdienam, gan citām vajadzībām. Kādu laiku šķitis, ka gan jau iedzīvosies un pieradīs, taču neizdevās un pēc sešiem mēnešiem Kristīne atgriezās Īrijā. Viņa atzīst, ka ļoti izjutusi atšķirību starp cilvēku savstarpējo attieksmi šeit un Latvijā, kur sabiedrībā ir izjūtams ļoti daudz negāciju. Taču jaunā sieviete atzīst, ka šī pieredze viņai arī daudz ko iemācīja – uzņēmību un pārliecību par sevi. Viņa ar mazliet skumju smaidu saka, ka atgriešanās Latvijā varētu notikt tad, kad pienāks pensijas vecums.
Modeļu pasaulē Kristīne nokļuva 11 gadu vecumā. Ziemassvētku laikā iepērkoties kopā ar mammu, Kristīne pamanīja, ka kādā tirdzniecības centrā notiek foto sesija. Viņa pierunāja mammu apstāties un pavērot, un pēc laika viņas uzrunāja aģentūras pārstāve, kas piedāvāja atnākt uz atvērto durvju dienu. Kristīne aizgāja un tā sākās viņas modeles karjera, kas nākamos 3-4 gadus turpinājās ļoti veiksmīgi. Taču tad nācās iepazīt arī šī biznesa ne tik skaisto pusi. Aģentūras menedžere ieteica Kristīni darbam privātā klubā, apgalvojot, ka tur menedžere ir viņas draudzene. Pēc pirmās algas saņemšanas Kristīnei, kura tobrīd vēl arī mācījās skolā, tika paziņots, ka turpmāk 50% ienākumu viņai jāatdod modeļu aģentūrai. Pēc vairākiem mēnešiem atklājās aģentūras negodīgums, un kluba menedžere palīdzēja šo situāciju atrisināt. Kristīne pieredzēja, gan to, ka modeļu aģentūras cilvēki viņai sekoja un viņu novēroja, lasīja viņas e-pastus un kontrolēja telefonu, mēģināja ar viņu psiholoģiski manipulēt un piespiest piedalīties bikini un peldkostīmu foto sesijās. Viņa pieredzēja, kā citas modeles sesiju laikā tika piedzirdītas, bija arī narkotikas un daudz kas cits. Kā Kristīne ironiski atzīst – laipni lūgta modeļu biznesa neglītajā pusē!
Pēc šiem notikumiem Kristīne noalgoja advokātu un panāca, ka viņas līgums ar aģentūru tiek pārtraukts. Pēc kāda laika viņu uzrunāja britu modeļu aģentūra “UK Models” un sadarbība ar to atjaunoja Kristīnes ticību godīgumam un labajai modeļu pasaules pusei. Pēc rūgtās personīgās pieredzes viņa arī ir izveidojusi savu modeļu aģentūru “The Model Method”, lai nodrošināt atbalstošu un profesionālu tīklu, kurā modeles var attīstīties.
Runājot par savu pieredzi, Kristīne atzīst, ka tā ir daudz vērtīgāka par jebkuru titulu vai uzvarētājas kroni. Jaunajām meitenēm, kas sapņo par modeles karjeru, viņa iesaka neklausīties nevienā, kurš mēģina atrunāt no došanās uz šī sapņa piepildījumu. Viņa mudina nebaidīties, spert soli un vienkārši darīt, un, ejot uz jebkuru konkursu iedomāties, ka kronis jau ir galvā. Tas dos pārliecinātību par sevi un ticību – jā, es to varu.
Kristīne atzīst, ka pašas pieredzē grūtākais brīdis, kā “spēriens pa zobiem”, bija atskārsme par modeļu pasaules tumšo un netīro pusi. Viņa saka – neviens skaistais veiksmes stāsts nav bez kritieniem vai negatīvām lietām, un, galu galā, lai ieraudzītu varavīksni, ir vajadzīgs lietus.
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.
FOTO: ekrānattēls no Sundayworld.com
