ELKS III Bradfordā izskanējis (video)

462302424_886013800291424_4628522024106786989_nAizvadītajā nedēļas nogalē Bredfordā, pilsētā, kas ir Apvienotās Karalistes šī gada kultūras galvaspilsēta, notika trešie Eiropas latviešu kultūras svētki ELKS III. Šo svētku devīze bija “Daba. Dvēsele. Sirdslietas!” un tieši caur šīm prizmām skatoties, savu kultūru, latvietību un saknes trīs dienu garumā svinēja gandrīz 700 dalībnieku no 13 Eiropas valstīm.

Viņu vidū bija ne vien lieli un mazi dejotāji un koristi, bet arī folkloras kopu dalībnieki, orķestru mūziķi, jaunie mākslinieki, aktieri, amatnieki un tirgotāji.
Vienotības un kopā būšanas prieks atspoguļojās ne vien dziesmās un dejās, dalībnieku acīs, smaidos un sarunās, bet arī oficiālajās svētku uzrunās un organizatoru domās.
Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Justīne Krēsliņa, atklājot svētkus, uzsvēra, ka latvieši pulcējas, lai svinētu to, kas viņus vieno.
Justīne Krēsliņa: “Šodien mēs te pulcējamies, lai svinētu to, kas mūs visus vieno. Tas mūs vieno pāri robežām, laikam un paaudzēm. Šodien sākas ne tikai pirmie, ne otrie, bet trešie Eiropas latviešu kultūras svētki. Un šis ir kā dzīvs apliecinājums tam, ka latviešu kultūra Eiropā ir dzīva pa īstam – tā elpo, tā skan, tā ir.”
ELKS III organizatore Andra Zobens East: “Es sagaidu emocijas, pavisam noteikti. Pozitīvas, arī uztraukumiņi visādi būs, bet arī emocijas būs ļoti daudz, es domāju. Es īpaši gaidu lielkoncertu, kas notiks rītdien S.Georges zālē, jo tur notiek viss. Tur pārstāvēti kori, deju grupas, mūsu folkloristi ir arī bērnu koris. Tas viss savilkts kopā. Man liekas, tā kopā būšana un iespēja tikties ar veciem un jauniem draugiem, tās emocijas ir ļoti labas, pozitīvas un smaidošas.”
Svētku dalībnieku gājiens pa Bredfordas centra ieliņām un atklāšanas koncerts, kas pieskandināja pilsētas centrālo laukumu, ievadīja svētku pasākumu virkni deviņās vietās pilsētā. Gājienā devās visi dalībnieki, bet ar koncertu svētkus atklāja Apvienotās Karalistes un Īrijas kori kā arī folkloras kopa Dūdalnieki un deju kopa “ Kamoliņš”. Pirmā svētku diena dalībniekiem aizritēja ļoti rosīgi – gan sadziedoties un sadejojoties kopmēģinājumos, gan piedaloties zibakcijās un pirmajos koncertos, gan aplūkojot, ko apmeklētājiem tirdziņā piedāvāja latviešu amatnieki un tirgotāji. Vizuāli krāšņākais un emocionāli aizkustinošākais šīs dienas notikums, kā atzina gan dalībnieki, gan skatītāji, bija deju uzvedums “Vasaras dzirkstis”. Tas notika vēlu vakarā, krāsaini izgaismotu strūklaku fonā pilsētas centrālajā laukumā, kur Eiropas deju kopas patiesi uzmirdzēja ar krāšņiem tērpiem, deju rakstiem, staltumu un iznesību.
Sestdien, otrajā kultūras svētku dienā Sv.Georga zālē tika aizvadīts Lielkoncerts, kas nenoliedzami bija svētku kulminācija.
Pirms šī notikuma svētku dalībniekus uzrunāja arī Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce: ”Eiropas latviešu kultūras svētki ir stāsts par mums visiem. Par mūsu piederību Latvijai, par mūsu cieņu pret mūsu kultūru, valodu un tradīcijām. Katram no mums ir savs stāsts par to, kādēļ kādu daļu no savas dzīves vai visu dzīvi vadām ārpus Latvijas. Tomēr esmu pārliecināta, ka, neskatoties uz to, šīs dienas vienmēr piepilda cieņa pret mūsu valodu, pret mūsu kultūru un mūsu saknēm.”
Varena un skanīga kopkora izpildījumā izskanēja gan latviešu tautas dziesmas, kas bijušas īpaši nozīmīgas trimdas vēsturē, gan visu koristu iemīļoti latviešu komponistu darbi no Dziesmu svētku repertuāra. Dziesmām mijoties ar krāšņām dejām, veidojās skaists un emocionāls stāsts, kam cauri izvijās Pūt vējiņi motīvs.
ELA Izglītības referente Ilze Atardo: “Šodienas lielkoncerts parādīja visus mūsu sapņus, visas mūsu, īpaši, režisores ieceres un to, ko mēs varējām šajā St Georges zālē izdarīt kopā – dziedātāji un dejotāji, folkloras kopa un arī bērni, kas piedalījās. Tajā gan saspiestajā mēģinājumu, gan laika termiņā, gan mēģinājumu grafikā, gan tajā, ka mūsu bija diezgan daudz, bija arī akustiski izaicinājumi vai – kur labāk stāvēt diriģentam, kā lai visus dejotājus redz un viss pārējais. Bet man liekas, ka bija skaisti un noteikti tie skatītāji, kas atnāca šodien uz svētkiem, bija ļoti apmierināti.”

Tūlīt pēc koncerta dalībnieki pulcējās ballē un saņēma īpašu dāvanu – grupas Tautumeitas uzstāšanos, kā arī iespēju nofotografēties ar dzirkstošajām mūziķēm vai iegūt autogrāfu uz viņu jaunākā studijas albūma vāciņa. Svētku noslēguma dienā DVF Latviešu klubā notika dievkalpojums, bet pilsētas laukumā izskanēja ELKS III noslēguma koncerts.
Dalībnieki un viņu kopu vadītāji atzīst, ka svētkos gūtās emocijas atsver visas grūtības un smagumus, kas pieveikti, tiem gatavojoties.
Deju kopas “Karbunkulis” (Īrija) vadītāja Digna Eglīte: “Viegli nebija, jo tas bija atkal jauns repertuārs, tas nebija kaut kas, ko mēs dejojām pirms tam. Mēs paņēmām kaut ko pilnīgi jaunu, paši sevi izaicinājām. Man liekas, ka paši viņi bija ieinteresēti (dejotāji kā tādi). Jā, bija grūtības, bija izmaiņas dejās, arī pēdējā brīdī, bet es domāju, ka mēs izdarījām. Man liekas, ka tas burvīgākais šādos pasākumos ir tas, ka diaspora spēj saliedēties, ka viņa spēj izdarīt – ja kaut kas trūkst, es eju, es lecu iekšā un tev palīdzu. Tas ir kaut kas, ko nevar dabūt varbūt Latvijā pašā.”
Īrijas latviešu kora “LA’IR” diriģente Rasa Stonkus Mums ir tā kopības sajūta, ka mēs varam no dažādām valstīm sabraukt kopā un kopā piedalīties Eiropas latviešu kultūras svētkos. Mēs esam piedalījušies gan pirmajos, gan otrajos un arī pašlaik – trešajos kultūras svētkos. Tas ir emocionāli fantastiski. Dažas dziesmas jau bija zināmas, apguvām arī visas pārējās, vienkārši super!”
Svētki noslēgušies un dalībnieki ir devušies mājup ar milzum daudz emocijām un atmiņām par kādu īpašu brīdi, stāstu vai notikumu, kas vienmēr saistīsies ar šiem svētkiem.
Ēriks no Bavārijas: “Es teikšu atklāti – tas, ar ko mēs ieradāmies, tā kopiena. Mēs sanākam, lai sadziedātos, lai būtu kopā.”
Evija no Luksemburgas: “Tās sajūtas, kas bija koncerta laikā. Tās ir emocijas, tās ir asaras. To nevar izskaidrot, tas vienkārši notiek.”
Anna no Anglijas: “Koncertā, pēdējā dziesma “ Pūt vējiņi”. Es nevarēju padziedāt, vienkārši asaras bira. Kaut kas vienreizējs – Latvija, Dziesmu svētki…”
Līga no Vācijas: “Es stāvēju uz skatuves un mēs dejojām meiteņu deju. Tā bija deja, ko koris arī dziedāja. No visām pusēm viņas tur stāvēja un dziedāja un mēs tur lejā dejojām. Tas bija kaut kas maģisks. Tas bija vienkārši par to latvisko spēku. Tajā brīdī tas bija vienkārši neaprakstāmi. Tas bija mans šo svētku mirklis. Tas bija mēģinājums, bet tas bija kaut kas īpašs.”
ELKS III organizācijas komandas veidotāja un vadītāja Vera Antipova, noslēdzoties svētkiem, atzina, ka jūt atbildību pret latviešu sabiedrību un tas ir tas, kas liek iet un darīt.
Vera Antipova: “Ir nogurums, ir emocijas. Par to, vai ir gandarījums, es droši vien sapratīšu pēc pāris dienām. Vai svētki ir izdevušies, mēs sapratīsim pēc pāris dienām jau no tā, ko mēs dzirdēsim no cilvēkiem. Tas būs tas kritērijs, pēc kā mēs vērtēsim, vai izdevās labi vai slikti. Sajūtas ir kolosālas – trīs gadu nogrieznis ir beidzies. Ar to es esmu ļoti apmierināta. Tas būs dzīvs, kamēr būs tādi kā mēs, kas to kustinās dzīvu. Ja mēs nolaidīsim ķepas, tad ar to viss arī beigsies. Mums nav tiesību nolaist ķepas. Mums ir atbildība pret sabiedrību. Mēs to esam uzņēmušies, mēs to esam viņiem parādā. Es nevaru savam bērnam pateikt: “Zini, kā ir, tava mamma kādu dienu padevās un nenoturēja.” ”

Publicitātes attēls

Autore: Inguna Mieze
Video un montāža: Niklāvs Miezis
Portāls www.baltic-ireland.ie

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild tā autore I.Mieze.

Author

Liyana Parker

Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua. Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat.