baltic-ireland.ie

6 atbildes uz “LBĪ Latvijas dzimšanas dienas pasākums un foto izstādes noslēgums”

1. 

   Lāčplēsis

   2009. gada 11. novembris

   Cik Lāčplēšiem ir jābūt sirdī?2 reiz 0.5l vai 2 reiz 2 l?

2. 

   TONNA+

   2009. gada 11. novembris

   Neesmu dzejas speciālists,tādēļ lūdzu,ja iespējams,šī brīnišķīgā dzejoļa autora vārdu.

3. 

   TONNA+43.A.693.51cjomajo68.33.-221.509.3psģ800.

   2009. gada 11. novembris

   Kāpēc portāls nenosauc dzejoļa autoru?
   Vai šim dzejolim ir arī pilnā versija?

4. 

   armands

   2009. gada 11. novembris

   Šī ir mūsu tēvu zeme,

   Šī ir mūsu dēlu zeme,

   Mūsu durkļu, mūsu arklu,

   Mūsu mīlestības zeme.

   Un pār viņu – mūsu saule,

   Mūsu pērkoņpadebeši,

   Mūsu valoda un dziesma,

   Mūsu neslava un slava.

   Un zem viņas mūsu kauli,

   Mūsu nogrimušās pilis,

   Mūsu pamati un saknes,

   Mūsu senaizmirstais sākums

   ( Arija Elksne)

5. 

   Skala

   2009. gada 11. novembris

   Si ir musu tevu zeme,kurai palicis vien simbols.Piemineklis Rigas centra.Lacplesis gul Rigas kapos.Dzestas gunis lauzu acis.Sirdis nospiez netaisniba, kuru rada valdosie.Dedziet sveces, ugunskurus, Cinas sauciens lai skan skals.Par Latviju par musu tevu zemi, pret saviem vagariem un kungiem. LAI IKVIENA MOSTAS LACPLESA SIRDS.

6. 

   Vatikāna Radio

   2009. gada 11. novembris

   Šodien aprit 90 gadi, kopš mūsu karavīri padzina no Pārdaugavas Bermonta karaspēku. Sākās lūzums valsts militārajā cīņā, kuram sekoja visas Latvijas teritorijas atbrīvošana no svešu zemju iebrucējiem. Tas bija laiks, kad tauta ar savu drosmi un uzupurēšanās spēju, cīnoties pret pārspēku un uzvarot, apliecināja visai pasaulei vēlmi dzīvot savā valstī. Tieši šajā laikā izpaudās mūsu tautas patiesais gars.Tieši brīvības cīņas, 1919. gads bija izšķirīgais laiks, kad dzima mūsu valsts, jo tad 1918. gada 18. novembra ieceres tika piepildītas ar saturu. Bez mūsu karavīru nestajiem upuriem mūsu valsts nebūtu izcīnīta. Pateicoties brīvības cīņām sekoja laiks, kurš uz visiem laikiem iegūlies tautas atmiņā kā skaistākā lappuse tās vēsturē. Taču kļūmīgā kārtā, kad Latvijas valstij atkal draudēja briesmas, mūsu tautai piemītošais cīņas gars netika izmantots. Rezultātā sekoja ilgi posta un apspiestības gadi. Taču tautas varoņu gars nav pazudis. Tas mīt katrā no mums.
   Latvijas valsts tapšana nebūtu iespējama, ja mūsu karavīri neticētu lietai, par kuru viņi cīnījās. Tāpat, kā Kristus uzupurējās visu cilvēku labā, arī mūsu karavīri līdzīgi Kristum, nesa upuri, lai mēs varētu dzīvot. Tieši caur mūsu senču uzupurēšanās spēju, caur viņu spēju sevi pilnībā ziedot, dzima mūsu valsts. Tāpēc mums šodien atkal jāatjauno ticība saviem spēkiem, jāatgriežas un cieši jāturas pie pamatvērtībām, kuras latviešu tautai palīdzēja izdzīvot gadu simtus. Arī mums, lai mēs piedzīvotu nākotni savā valstī, ir jābūt spējīgiem nest upurus savas zemes, savu līdzcilvēku labā. Tiem nav obligāti jābūt dzīvības upuriem. Atteikšanās no vienaldzības, patmīlības un vēlmju domāšanas, prasme pasniegt palīdzīgu roku tiem, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs, ir mūsu pirmie soļi pretī patiesai brīvībai. Taču, lai mēs būtu pilnīgi brīvi, mums ir jābūt gataviem savas tautas labā nest arī visaugstāko upuri. Patiesa brīvība sākas no mums pašiem. Bruņosimies ar patiesas dievbijības, drosmes, gudrības un tuvākmīlestības ieročiem. Tad pats Dievs svētīs mūsu ceļu uz mērķi – patiesi brīvu Latviju!Ar pateicību pieminēsim visus tos, kuri, gan ar ieročiem rokās, gan ar savu sirds gudrību un uzdrīkstēšanos drosmīgi ir nesuši augstāko tuvākmīlestības upuri mūsu zemes, mūsu tautas labā. Lai pār viņiem nāk Dieva svētība gan šīs zemes dzīvē, gan mūžībā!
   /Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio korespondents Rīgā /
   http://www.oecumene.radiovaticana.org/let/index.asp