Šonedēļ LNT ziņās atkal vairāki sižeti par Īriju.
Gatis Suhoveckis savu komandējumu uz Īriju ir izmantojis maksimāli.
Piedāvājam jūsu uzmanībai LNT sižetu, kura nosaukums “Ne visiem latviešiem Īrijā uzticēti vien mazkvalificētie darbi”.
Stāsts par skolotāju Ēriku Šingireju no Brocēniem, kura Īrijā dzīvo jau sešus gadus.
Skatieties un vērtējiet paši.
LNT sižets šeit: Video 05:40
Krišjānis LATVIA Says:
January 13th, 2008 at 1:49 pm
Ne visiem latviešiem Īrijā uzticēti vien mazkvalificētie darbi
no LNT, 06. janvāris (2008
Par laimes meklētājiem svešumā domājam dažādi – viņus atbalsta tie, kas paši arī brauktu, bet nevar, šķībi uz “Īrijā braucējiem” lūkojas tie, kas arī varētu, bet negrib. Ir arī dzirdēts, ka tā dēvētā smadzeņu noplūde no Latvijas nav notikusi, jo tie, kas aizbrauc, brauc tikvien kā sēnes lasīt. Un dara to ilgi. Bet ne vienmēr darbs Īrijā vai citur sākas un arī beidzas ar sēņu lasīšanu. Tā vietā, lai sekotu valdības aicinājumam atgriezties mājās, latvieši svešumā pērk mājas, laiž pasaulē bērnus un lūko, kā atrast arvien labāku un kvalificētu darbu, kurš atbilst izglītībai. Gata Suhovecka stāsts ir par Ēriku, kura tur dara to, par ko sapņojusi šeit.
Pirms sešiem gadiem Latviju pameta skolotāja no Brocēniem.
Zemē, kas solīja ievērojami labāku peļņu, Ērikas Šingirejas darba gaitas sākās smagi. Viņa lasīja sēnes. Pirms pieciem gadiem Ērika Šingireja stāstīja, ka sēņu audzētavā izmantotās ķīmijas dēļ viņa saindējās. Divas augstākās izglītības ieguvusī skolotāja atrada darbu veikalā.
Ērika Šingireja: “Es jau zināju, uz ko es braucu. Ka esmu sēņu lasītāja, tagad kasiere. Neesmu skolotāja. Ja es pieņemtu to.. ja sāktu domāt, tas man radīs diskomfortu.”
Pēc tam sekoja darbs kafejnīcā. Integrācijas programmas ietvaros uz kafejnīcu veda bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem. Saruna ar bērnu audzinātāju izrādījās liktenīga. Ērikai Šingirejai uzticēja darbu ar šiem bērniem. Jau vairāk nekā trīs gadus viņa beidzot strādā savas izglītības cienīgu darbu.
Ērika Šingireja: “Pienāk brīdis, kad, tīrīdams palīgtelpas vai mazgādams traukus, tu sāc domāt, ka esi mācījies, ieguvis izglītību. Tad rodas vēlēšanās kaut ko mainīt.”
Labi skolotu viesstrādnieku nodarbināšanu mazkvalificētos darbos par imigrantu lielāko traģēdiju uzskata „Irish Independent” žurnāliste Džemma O’Dohertī. Viņasprāt, izglītotie viesstrādnieki nesaņem atbilstošu atalgojumu un tas ir viens no iemesliem, kāpēc imigranti nevar kļūt par pilnvērtīgiem Īrijas iedzīvotājiem.
Džemma O’Dohertī: “Mēs zinām, ka viņi ir. Dara darbus, ko īri vairs negrib darīt. Bet viesstrādnieki nav integrējušies īru sabiedrībā. Valodas, sociālo, ekonomisko vai kādu citu iemeslu dēļ viņi nav daļa no vietējās sabiedrības. Tā būs liela problēma nākotnē.”
Skolotāja ir pārliecināta, ja ir nopietna apņemšanās, ikviens viesstrādnieks Īrijā varētu iegūt sevis cienīgu darbu un dzīvi.
Ērika Šingireja: “Svētki ir. Svētkus var katru dienu svinēt. Satiekoties, izkratot sirdi.”
Par to, ka arī citu viesstrādnieku dzīve gājusi uz augšu, liecina kaut vai skaitļi. Kopš 2005. gada ir trīskāršojies Latvijas vēstniecībā reģistrēto jaundzimušo skaits. Šogad pilsonību lūgts piešķirt vairāk nekā 380 bērniem. Vēstnieks saka, tas apliecina aizbraukušo latviešu dzīves kvalitāti Īrijā.
Indulis Ābelis, Latvijas vēstnieks Īrijā: “Dabīgi, ka pirmais posms, kamēr atrodi darbu, kur dzīvot, un sajūties ērti un pieņemts. Pēc tam dzīve prasa savu. Veidojas ģimenes, dzimst bērni. Tas liecina, ka viņi nostabilizējas un izlaiž saknes.”
Arī Ērika Šingireja sāk iesakņoties. Kopā ar viņu vairākus gadus dzīvo viena no meitām. Elizabete Īrijā šogad beigs vidusskolu. Latvijā skolotāja ierodas tikai, lai paciemotos.
Ērika Šingireja nepilnas desmit reizes gadā apciemo Latviju, un turpina atgriezties Īrijā. Viņa vēl neuzskata, ka būtu noenkurojusies Dublinā uz dzīvi. Tomēr skolotāja neslēpj, ja būtu izdevīgs piedāvājums, viņa nopirktu šeit īpašumu.
Viņa vienmēr gaida atgriešanos Īrijā.
Ērika Šingireja: “Man bija tāda sajūta – ai, cik labi, ka tu esi atkal atpakaļ. Bieži vien tās situācijas mājās ir tādas.. man ir skumji par to runāt. Liekas, kāpēc tik ilgi jāgaida uz labākām izmaiņām.”
Ērika Šingireja liek saprast, ka ir atmetusi ar roku laika tērēšanai, gaidot uz labākām pārmaiņām Latvijā. Tā vietā viņa jau tagad izbauda katru mirkli. Tikai Īrijā.
Barbale IRELAND Says:
January 13th, 2008 at 10:21 pm
Visu ciennu EErikai!No viinas teiktaa arii es guvu savu atzinnu-kamdeell,man jaateere,varbuut savas dziives labaakie gadi,lai Latvijaa justos kaa ubadze un nebuut ne taapeec,ka esmu mazkvalificeeta darba veiceeja,vai nepietiekami apnneemiiga.Satiekot ssejienes (lasi IIrijas)latviessus esmu veelreiz paarliecinaajusies-Latvijaa visi nevar straadaat Riigaa un labaas ,siltaas vietaas-kaut kur jaapaliek arii vidusslaanim,bet pats skumjaakais-aarpus Riigas ,lasi lauku rajonos dziivojossiem(no kurienes starp citu naak neviena vien “peerle”).Un taa kaa LV ir valsts,kuraa izteikti nav padomaats ari par taada slaana pastaaveessanas iespeejaam,tad izveelos IRL-te jau saak veidoties maza republika republikaa!
M IRELAND Says:
January 14th, 2008 at 12:31 am
Jā ļoti gribās būt Latvijā, bet …ko gan piedāvā tur?
Austrums LATVIA Says:
January 14th, 2008 at 9:17 pm
LNT Ziņas (svētdien, 13.janvārī):
Nedēļa atnesa ziņu, kas vairāk bija nevis pārsteigums, bet gan iepriekš paredzētā piepildīšanās. Inflācija decembrī sasniegusi 14,1% un jau otro mēnesi pēc kārtas apsteigusi pagājušā gadu desmita rekordu. Savukārt gada inflācija pērn sasniegusi 10,1%, citiem vārdiem – katrs simtlatnieks gada laikā zaudējis desmitnieku. Mēneša inflāciju decembrī turpinājusi sildīt vēlme patērēt. Turpinājies arī cenu kāpums dažādās preču grupās un inerce pēc administratīvi regulējamo tarifu kāpuma, kurš turpināsies arī šogad. Tāpēc inflācija ik mēnesi arī šajā gadā būs divciparu skaitlis. Bet minēto patēriņa drudzi vairo arī tā nauda, kas Latvijā ieplūst kā palīdzība “mājās palicējiem” no tiem, kas savu laimi meklē citur pasaulē, arī Īrijā. Gatis Suhoveckis, Īrijā esot, pētīja, uz kurieni dodas latviešu sapelnītā naudas straume un cik daudz?
Visi sastaptie latviešu strādnieki stāsta, ka daļa viņu algas nonāk dzimtenē.
Gatis Stūris, celtnieks: “Mana lielākā daļa naudas aiziet uz Latviju. Tā nepieciešama manām vajadzībām un lai segtu kredītu.”
Vija Koņevņikova, slimnīcas darbiniece: “Es sūtu vienmēr, ja mājās naudu vajag vecākiem, bērniem. Palīdzēt savai ģimenei, tas ir pats galvenais. Vai tad tā nav? Es nevarētu naktī mierīgi gulēt.”
Lats pie lata, līdz Latvijā no Īrijas ieplūst ievērojams naudas daudzums.
Ekonomists Gatis Kokins, izpētot Latvijas centrālās bankas publiski pieejamos datus, secinājis, ka viesstrādnieki no Īrijas un citām zemēm uz Latviju šogad būs pārskaitījuši vienu miljardu latu. Tas ir ļoti daudz.
Tas nozīmē, ka viesstrādnieku nauda ir bijis inflācijas dzinulis.
Komentāri TVNET-tā:
111
Katram bērnam ir skaidrs, ja valstī ienāk samērā lielas, nekontrolētas naudas rezerves, tas nu noteikti veicina inflāciju, it sevišķi šādā stāvoklī, kādā pašlaik atrodas Latvija. Tikai un vienīgi mūsu aprobežotie sēņu lasītāji un tualetes podu berzēji ar astoņu klašu izglītību Īrijā, to nespēj saprast, vai arī negrib saprast. Reiz palasīju dažus Īrijas “sēņu veču” komentārus: ārprāts, kāds naids dveš no šiem komentāriem pret mājās palicējiem, it kā tie būtu zemākās kastas cilvēki. Būtu mana teikšana – es vienkārši piebremzētu šo deģenerējušos Īrijas plānprātiņu aktivitātes Latvijā, kā arī ierobežotu naudas plūsmu Īrija – Latvija.
slaists
Paši esam vainīgi, ja mēs varam tikai eksportēt darbaspēku, nevis savas saražotās preces.
Pensionārs
Man un manai sievai gan dēls katru mēnesi atsūta kādus 200 latiņius. Zinu vecīšus, kam bērni no ārzemēm sūta pat pa 500,-Ls. Ko lai dara, ja mūsu bērni traucē apkarot inflāciju. Visus pensionārus ragaviņās uz mežu.
elena LATVIA Says:
January 15th, 2008 at 5:34 pm
111,PATI ESI APROBEžOTA-PIETIEK RIET UZ AIZBRAUCEJIEM,JA VINI NESūTīTU,LIELAKO DAļU VEIKALU VARēTU SLēGT.
Ja nemak valsti vadīt, tad kādam tak vainu jāuzliek!!! Nekauņas!
Daugmaliete IRELAND Says:
January 17th, 2008 at 6:31 pm
Taa visa ir propoganda,lai atrastu jaunu “ienaidnieku” Latvijas bojaaejas ceelonjiem.Nevis mekleet Patiesiibu.
Tiesi taapat Hitlers atrada par Vaacijas nelaimes neseejiem ebrejus.
Komunisti par PSRS probleemu vaininiekiem sauca Kapitaalistus,Starptautisko Imperiaalismu,Bazniicu,Kristiesus un visus paareejos,kas nav Komunisti.
Scenaarijs tas pats,iespeejams,ka arii “autori”.
siikaa IRELAND Says:
April 2nd, 2008 at 9:30 pm
nav jau visi te seenju lasiitaaji vai burgerkingaa par apkopeejiem..ja prot, visur kur var iekaartoties…
peec savas pieredzes zinu – tulinj pabeigshu te akadeemiju, straadaaju par veikala un kluba menedzeri..
apbriinoju tos latvieshus un citu tautiibu cilveekus, kas samierinaas ar to darbu, ko pirmo atrod…
bet, ja nekaa neiet, nevajag iirus vainot – karts peras, kaa pats var…LOL
2 skaisti teikumi, kas izceļ autores pierdzei utt
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.