Eiropas Latviešu apvienība (ELA) iniciējusi informatīvu kampaņu, lai ārzemēs dzīvojošiem jauniešiem sniegtu informāciju par valsts aizsardzības dienestu (VAD). Pagājušās nedēļas nogalē, 25.aprīlī, Eiropas Latviešu apvienības, Ārlietu ministrijas (ĀM) un Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvji apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militāro bāzi “Lielvārde”, kur tikās ar Gaisa spēku vadību un VAD karavīriem, kas dienestam pieteikušies brīvprātīgi.
Šī bija pirmā diasporas pārstāvju tikšanās ar VAD karavīriem. Vizītes laikā tika pārrunāti aktuālie jautājumi: kārtība, kādā diasporas jaunieši tiks iesaukti dienestā, ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras un kā motivēt jauniešus pieteikties VAD.
ELA prezidija priekšsēdētāja Justīne Krēsliņa par vizīti militārajā bāzē “Lielvārde” un tikšanos ar karavīriem: “Palika liela miera sajūta, ko izstaroja gan augstākās amatpersonas, gan arī paši karavīri. Sarunās varēja sajust cilvēcību un atklātību. Jaunie karavīri ir ļoti pašpārliecināti savās spējās par to, ko viņi spēj, taču vienlaikus arī atzīst, ka uzsākt dienestu ir bijis ļoti grūti un izaicinoši. ELA mērķis ir sniegt visaptverošu un detalizētu informāciju visiem tiem diasporas jauniešiem, kas ir pakļauti VAD, lai šis dienests noritētu profesionāli un droši. Man ir milzīgs prieks, ka šī sadarbība ir uzsākta, un ka mums bija pirmā iespēja tikties klātienē, mēs noteikti turpināsim iesākto un meklēsim citus veidus, kā veidot tikšanās diasporai ar Bruņotiem spēkiem visdažādākās saskarsmes formās un veidos.”
Tikšanās laikā tika runāts arī par to, kā ārzemēs dzīvojošie latviešu jaunieši iekļausies dienestā, jo viņiem ir cita dzīves pieredze, attīstītas svešvalodas, ārzemēs iegūta izglītība, atšķirīgs skatījums uz dzīvi. VAD neparedz izņēmumus kādam no dienējošiem, taču pielāgojas ikviena profesionālajai pieredzei un iemaņām, ko var attīstīt un izmantot dienesta laikā. Šis ir viens no jautājumiem, kas diasporā visbiežāk raisa diskusijas.
“Diasporai būs diezgan liels izaicinājums, jo šobrīd ir daudz jautājumu un maz atbilžu, taču atbilžu skaits aug. Šāda vizīte, apmeklējot vienu no vietām, kurā šobrīd iziet dienestu jaunie karavīri palīdz noņemt barjeras, redzēt lietas savām acīm, iespēja runāt ar pašiem jauniešiem un viņu instruktoriem. No šodienas tikšanās es ļoti augsti vērtēju godīgumu sarunās, nekas netika izkrāsotas spožākās krāsās nekā ir patiesībā. Bija dzirdami gan plusi, gan mīnusi. Aizsardzības ministrijas kolēģi apsolījuši palīdzēt un organizēt tiešsaistes tikšanās – tā saucamos dialoga apļus dažādās laika zonās, lai tiem, kurus tas interesē, atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem un sniegtu atbildes. Mēs esam vienojušiem ar AM un Bruņotajiem spēkiem, ka vasarā mēs piedāvāsim nometnēm praktiķus un instruktorus, arī pašus karavīrus, kas klātienē varēs izstāstīt dzīvos stāstus no dienesta pieredzes. Šobrīd esam plānojuši sākt ar sarunām Zviedrijā un Norvēģijā,” par uzsākto valsts aizsardzības dienesta skaidrojošo darbu diasporā saka Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze.
No 2027.gada Valsts aizsardzības dienestā iesauks diasporas latviešus vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Zināms, ka iesaukšana pēc nejaušības principa plānota jau 2026.gadā. Valsts aizsardzības dienestam tiks atlasīti no 3 līdz 4 tūkstošiem jauniešu, 10% no tiem būs tādi, kas pastāvīgi uzturas ārvalstīs.
Līdz šim Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem nav bijusi saskarsme ar diasporas jauniešiem, kuri būtu uzsākuši valsts aizsardzības dienestu. Tāpēc ELA sadarbībā ar ĀM uzsāk klātienes tikšanos ar dienesta vietām, lai ne tikai iegūtu informāciju par dienestu, bet arī palīdzētu ārzemju jauniešiem ar praktiskiem padomiem, skaidrotu un informētu par dienesta kārtību un sadzīvi.
Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis, pēc savas pieredzes skaidro: “Dienestā var redzēt to, kā no puikām kļūst par vīriem”. Viņš uzskata, ka socializācija un problēmu risināšana caur dažādām viedierīcēm ir sabojājusi jauniešus. “Kolektīvā vidē, kurā ir jārisina daudz lietas, veidojas izaugsme un briedums. Fiziskā sagatavotība un mācības bāzē izmaina puišus. Taču skatoties uz kopīgo Latvijas nākotni, viņiem obligāti nav jākļūst par karavīriem. Arī turpmāk civilajā dzīvē, viņiem dienests būs liels ieguvums, lai turpinātu attīstīt savu valsti un godprātīgi darītu ikdienas lietas.” Masulis atzīst, ka daudziem mūsdienu cilvēkiem vēl ir zināmi vecāku pieredzes stāsti par Padomju armiju. Tas ir jāmaina, ir jāskaidro un jāstāsta sabiedrībai, ka viss ir mainījies. Tam jānotiek dabiski, to vislabāk var izdarīt ar to jauniešu stāstiem un dalīšanos pozitīvā pieredzē, kas jau ir atgriezušies no VAD, arī no viņu vecākiem un draugiem. VAD nav pazaudēts gads, tas ir ieguvums valstij, tautai un pašiem. Tāpēc esam atvērti un gatavi braukt arī uz ārzemēm, uz diasporu, lai uzrunātu un skaidrotu visus jautājumus par VAD.
ELA pārstāvji jau ir ieplānojuši nākamo vizīti rudenī, kad uzrunās militārās bāzes “Ādaži” vadību par iespēju tikties un turpināt iesākto, lai diasporas jauniešiem sniegtu informāciju par valsts aizsardzības dienestu un sapratni par valsts aizsardzību, kā arī par iespēju piedalīties valsts aizsardzības stiprināšanā.
FOTO: ELA
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.