Atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu un godinot Baltā galdauta tradīciju Latvijā un ārvalstīs, Latvijas vēstniecība Īrijā šodien, 3. maijā bija uzaicinājusi tautiešus uz vēlajām Baltā galdauta brokastīm un latviešu filmas “Mana brīvība” noskatīšanos vēstniecībā.
Svinībās piedalījās nevalstisko organizāciju un kopu pārstāvji, kā arī aicinātie viesi.
Demokrātijas nedēļai veltīto pasākumu atklāja Latvijas vēstnieks Īrijā Juris Štālmeistars. Vēstnieka kungs klātesošos sveica svētkos un norādīja, ka tagad maijā svinamajiem svētkiem dots vienots nosaukums – Demokrātijas nedēļa.
Tāpat Štālmeistara kungs saviem viesiem atgādināja, ka brīvība un demokrātija nav pašsaprotamas lietas, ko pierāda notikumi pasaulē. Tāpēc arī mūsdienās par savu brīvību un demokrātiju ir jācīnās un tā ir jāsargā, uzsvēra vēstnieks. Uzrunas noslēgumā vēstnieka kungs visiem veltīja Jāņa Petera dzejoli “Dzimtene”.
Šis Latvijai ir bijis nozīmīgs gads filmu nozarē, tāpēc arī svētku pasākumam vēstniecībā tika izvēlēts tieši šāds formāts – latviešu mākslas filmas “Mana brīvība” seanss. Filmas izvēle bija ļoti trāpīga. Pirmkārt, tā stāsta par laiku pirms 1990. gada 4.maija, un, otrkārt, lai arī filma uzņemta jau pirms diviem gadiem, tautieši Īrijā to nebija redzējuši. To, ka filma uzrunāja, apliecināja arī tas, ka pēc tās noskatīšanas bija dzīvas diskusijas – ne tik jaunie pasākuma dalībnieki slavēja mākslas filmas autentiskumu un atcerējās sevi tajos gados, savukārt jaunāko paaudzi interesēja, vai tiešām tā bija?!
Svinīgais pasākums vēstniecībā noslēdzās ar vēlām Baltā galdauta brokastīm un saviesīgām sarunām.
Pēc pasākuma vēstniecībā ikviens klātesošais, kā arī tie, kuri iepriekš bija pieteikušies, varēja iziet Latvijas kontūru Dublinas ielās. Kartes šim pasākumam bija sarūpējusi Īrijas latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) studentu nodaļa.
Rīt Demokrātijas nedēļas svētki turpināsies, jo Dublinu pieskandinās Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) rīkotie XIV Latviešu kultūras svētki.
Filmas “Mana brīvība” (2023) apraksts
Filma ir balstīta uz vēsturiskiem notikumiem, kas vēsta par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas. Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm – žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča, filmā Alīcija.
Brīvdomīgā, sabiedriski aktīvā un harizmātiskā poļu izcelsmes trīsdesmitgadniece Alīcija tikko laimīgi apprecējusies ar Ilgvaru, divdesmit gadus vecāku, konservatīvu matemātikas profesoru. Ignorējot vīra bažas, Alīcija, tuvu draugu un līdzgaitnieku mudināta, aktīvi iesaistās Tautas frontes darbībā un kandidē uz Augstākās Padomes deputāta amatu. Taču sasniegumi nes līdzi arī sarežģījumus – Alīcija saņem anonīmu vēstuli un nonāk skarbas izvēles priekšā, kam uzticēties.
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.
FOTO: baltic-ireland.ie
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.