18. jūlijā Vispasaules cēsnieku dienu ietvaros Cēsīs notika saruna “Diaspora un nodokļi”, kurā piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite‑Roķe, VID Nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova un VID Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Janita Veinberga, ziņo Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Močs.
Tikšanās notika neformālā gaisotnē, taču sarunas saturs bija nozīmīgs – par informācijas pieejamību cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā, par sadarbību ar pašvaldībām un diasporas organizācijām, kā arī par to, kā stiprināt uzticēšanos valsts institūcijām.
Pasākumu rosināja Vispasaules cēsnieku dienu rīkotājs Aigars Strauss, un tajā piedalījās arī Ilze Čakstiņa, Īrijas–Latvijas Tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētāja. Sarunā iesaistījās arī Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule, Valmieras novada pašvaldības galvenā projektu vadītāja Ingūna Zukure un Cēsu novada uzņēmējdarbības speciāliste Dace Eihenbauma.
Savā pieredzē dalījās arī divi remigranti, kuri nesen pārcēlušies uz dzīvi Latvijā. Viens no viņiem – no Valmieras novada – jau ir saņēmis pašvaldības grantu uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos. Otrs remigrants, kurš atgriezies Cēsu novadā, šobrīd vēl tikai iepazīstas ar pieejamā atbalsta iespējām un plāno spert pirmos soļus uzņēmējdarbībā.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite‑Roķe sarunas laikā uzsvēra, ka VID ir atvērts sadarbībai un vēlas kļūt pieejamāks, īpaši tiem, kuri pēc ilgāka laika atgriežas Latvijā un saskaras ar dažādiem praktiskiem jautājumiem. Viņas skatījumā būtiski ir ne tikai kontrolēt, bet arī skaidrot, palīdzēt un veidot uzticamu dialogu ar iedzīvotājiem un pašvaldībām.
Lai sniegtu skaidru un vienuviet pieejamu informāciju, VID tuvākajā laikā plāno izveidot īpašu sadaļu savā tīmekļa vietnē, kur būs publicētas atbildes uz remigrantu biežāk uzdotajiem jautājumiem. Tajā būs iespējams arī tieši sazināties ar VID speciālistiem, lai saņemtu atbildes uz individuāliem jautājumiem.
Inga Madžule akcentēja:
“Valsts iestāžu attieksme un vēlme uzklausīt var būt izšķiroša, lai remigranti, diasporas pārstāvji un arī ikviens iedzīvotājs mainītu savu priekšstatu par valsts pārvaldi. Ja cilvēki redz, ka viņus saprot un atbalsta, var veidoties uzticēšanās. Tas, savukārt, var pamazām mainīt domāšanu – apziņu, ka nodokļi nav tikai slogs, bet resurss valsts attīstībai, no kā iegūstam mēs visi.”
Pašvaldību pārstāves dalījās ar pieredzi, sniedzot informāciju un atbalstu cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā. Viņas iezīmēja, kādi jautājumi remigrantiem visbiežāk ir aktuāli, kādu attieksmi viņi sagaida no valsts un pašvaldību iestādēm un kā atbalsta pieejamība ietekmē lēmumu palikt un darboties Latvijā.
Kā atzina sarunas dalībnieki, šāda saruna palīdz valsts institūcijām labāk izprast remigrantu vajadzības un veicina ciešāku sadarbību ar pašvaldībām un diasporas pārstāvjiem. Tas ir būtiski, lai nākotnē varētu nodrošināt pārdomātāku un cilvēkiem pielāgotu atbalstu.
FOTO: baltic-ireland.ie
