Māksliniece Paula Leimane ir dzimusi Latvijā, Smiltenē, bet septiņu gadu vecumā kopā ar mammu atbrauca uz Īriju. Šeit pabeigta skola un uzsāktas studijas National College of Art and Design, dziļi iemīlēta šī valsts, bet Latvija viņas sirdī joprojām ir bērnības laimes zeme, kas saistās ar īpašām sajūtām.
Satiekamies Rush bibliotēkā, kur šīs nedēļas sākumā tika atklāta Paulas gleznu izstāde. Sešpadsmit dažāda izmēra izstādītajos darbos var saskatīt gan īrisko, gan latvisko un tos raksturo ļoti košas un tīras krāsas. Tās jaunā māksliniece saskata dabā un apkārtējā pasaulē.
Neraugoties uz to, ka lielākā daļa Paulas dzīves ir aizvadīta angļu valodas vidē, viņa joprojām apbrīnojami labi runā latviski. Jaunā sieviete atzīst, ka tajā liels nopelns ir mammai Līgai, kura viņām abām ar māsu vienmēr mājās atgādinājusi, ka jārunā latviski.
Atbildot uz jautājumu – kad viņa saprata, ka gleznas ir tas veids, kā uzrunāt pasauli, meitene iesmejas un atbild – tad, kad to pateica apkārtējie cilvēki. Jau skolas gados Paulas zīmēšanas talantu novērtēja gan klases biedrenes, kas šad tad lūdza kaut ko uzzīmēt viņu vietā, gan skolotājas, kas mudināja dotības attīstīt un virzīties tālāk.
Koledžā Paula ne vien mācās, bet arī strādā. Viņa saka, ka šis ir ideālais darbs, jo līdztekus tam, ka viņa pati apgūst mākslas zinības, apmeklējot lekcijas, viņa to laikā palīdz studentiem ar īpašām vajadzībām – veic pierakstus, izskaidro un visādi citādi viņus atbalsta. Šis gan nav vienīgais Paulas darbs, jo viņa ikdienā arī aprūpē vecos cilvēkus Rush apkaimē, palīdzot viņiem ar ēst gatavošanu, apģērbšanos, iepirkšanos un citiem ikdienas darbiem.
Mākslas koledža ik pa laikam saviem studentiem piedāvā nelielus konkursus, kuru balva ir iespēja radīt darbu speciāli kādas organizācijas vai iestādes interjeram. Paulas darbi to rezultātā nu jau ir aizceļojuši uz vairākām vietām, tostarp uz kompānijas “Credit Suisse” biroju un ostas administrācijas telpām. Viņa ir arī ieguvusi The Arts Council/An Chomhairle Ealaíon balvu Agility Award, kas sniedza finansiālu atbalstu un deva iespēju radīt arvien jaunas gleznas.
Māksliniece stāsta, ka ar savām gleznām vēlas pastāstīt par mazliet savādāku pasauli, kurā mīt lietas, kam cilvēki ikdienā nepievērš uzmanību. “Tās ir mazas detaļas, krāsas, sapņi un domas, kultūra, latviešu tradīcijas un svētki,” saka Paula.
Viņa ir ievērojusi, ka, jo atšķirīgāka no Īrijas ierastās vides ir glezna, jo biežāk īru cilvēki uzdod jautājumus un vēlas uzzināt stāstus par mūsu vēsturi un kultūru. Daudzi no viņiem saka, ka pazīst kādu latvieti Īrijā, un priecājas, ka var kaut ko vairāk uzzināt par mūsu zemi.
“Es gribu turpināt gleznot, vairāk piedalīties izstādēs. Diez vai es tuvākajos gados kļūšu pasaulslavena, bet tas, ko es varu darīt tagad, ir – dalīties ar saviem darbiem savā kopienā. Mani paziņas, draugi un arī aprūpējamie vecie cilvēki visi ļoti priecājas par maniem panākumiem un atbalsta mani. Es esmu sapratusi, cik svarīgi ir, ka tev apkārt ir sava kopiena, tuvi cilvēki,” saka jaunā māksliniece.
Grūtākais savu sapņu realizēšanā ir tas, ka ne vienmēr tu saņem to, uz ko esi cerējis, atzīst Paula. Šobrīd viņa sapņo par to, lai atrodas cilvēki, kas vēlētos nopirkt kādu viņas gleznu, kas vēlētos, lai viņas darbi atrodas pie sienas viņu mājās.
Par Latviju Paula runā ar lielu cieņu un mīlestību. “Latvija man nozīmē nostaļģiju. Februārī aizbraucu ciemos un viss izskatījās tik mazs un nekas vairs nav kā agrāk. Man ļoti gribētos noķert to sajūtu kāda man bija mazai, septiņu gadu vecumā, kā es tad mīlēju Latviju. Gribētos izjust to brīvību, kad skraidīju basām kājām pa zāli vai gāju peldēties. Īrijā tā visa nebija, bija lieli pārdzīvojumi, bet pamazām pieradu.”
Savu turpmāko dzīvi Paula saista ar Īriju, jo ir patiesi iemīlējusi šo zemi, bet noslēgumā viņa vairākkārt saka: “Abas vietas man ir ļoti īpašas. Abas.”
Paulas gleznas līdz 8.augustam var aplūkot Rush Library, Chapel Green, Rush, Co. Dublin, K56 ED95, katru dienu, izņemot svētdienas.
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.
FOTO: baltic-ireland.ie
