Astoņu cilvēku ģimenei, kura septiņus gadus īrēja māju Blessington, Co. Wicklow, draud bezpajumtniecība un viņi tagad dzīvo ārkārtas izmitināšanas vietā Co.Wexford, neskatoties uz lūgumiem grāfistes padomei palīdzēt viņiem ar mājokli, lai varētu palikt netālu no savas kopienas, vēstī Irish Independent.
Pirms vienpadsmit mēnešiem mājas saimnieks informēja savu īrnieku Gunāru Zakarīti no Latvijas, ka pārceļas atpakaļ uz Īriju un māja būs nepieciešama viņam pašam.
Uz atkārtotiem lūgumiem Wicklow County Council (WCC) un vietējiem deputātiem palīdzēt atrast alternatīvu mājokli apkārtnē, lai viņu sešiem mazajiem bērniem nebūtu jāpamet draugi, skolas un ģimenes ārsts, nekādi piedāvājumi netika saņemti, un dome norādīja uz grūtībām izmitināt tik lielu ģimeni.
Gunārs ieradās Īrijā 2001. gadā, bet viņa, sievas un bērnu situācija krīzes punktu sasniedza pagājušajā nedēļā, kad ģimenei ar visām mantām bija jāpārceļas uz viņa furgonu. Kā paskaidroja saniknotais tēvs, ja nebūtu viņa sievas izmisīgā zvana uz WCC, kas vienpadsmitos vakarā atrada vietu hostelī Enniscorthy, ģimene tovakar būtu uz ielas.
“Pirms septiņiem gadiem man ļoti paveicās atrast māju, bet pēc tam, kad uzzināju, ka mūsu saimnieks atgriežas no ārzemēm, es sāku sazināties ar Īrijas dienestiem. Saimnieks mani laikus brīdināja un vēlējās, lai mēs izvācamies līdz aprīlim, bet mēs neko nevarējām atrast, tāpēc es lūdzu viņu ļaut mums palikt, līdz bērni pabeigs skolu. Mēs vienojāmies, un viņš mums deva vēl trīs mēnešus. Komunicēju ar WCC visus šos 11 mēnešus, sakot, ka kļūšu par bezpajumtnieku, un būtībā vienīgais, ko saņēmu atbildē, bija tas, ka ar sešiem bērniem neviens mūs nevēlas.”
Gunārs sazinājās arī ar vietējiem deputātiem, taču tas neko nemainīja. Viņš pauda, ka ir nikns par to, kā WCC ir rīkojušies, par to, kā viņi komunicē un risina šīs lietas.
“Es saprotu, ka ir grūti izmitināt lielu ģimeni, bet WCC sniegtais atbalsts ir bijis absurds. Tikai pēdējā dienā Blessington, pēc tam, kad mana sieva viņiem kliedza pa telefonu, sakot, ka mēs nevēlamies gulēt uz ielas, mēs saņēmām ārkārtas izmitināšanu Enniscorthy. Tajā dienā es līdz pulksten 2:00 naktī tīrīju māju, pēc tam man pašam bija jāsapako mantas furgonā, tāpēc naktī nevarēju nokļūt Enniscorthy un es gulēju furgonā kopā ar visiem bērniem. Lai situāciju padarītu vēl sliktāku, nākamajā dienā saņēmu e-pastu, kurā bija teikts, ka, ja es neaizņemšu vietu, tā vairs nebūs pieejama. Es neesmu Harijs Poters, un man nav burvju nūjiņas. Man ir tikai divas rokas, pilnas slodzes darbs, sieva un seši bērni, par kuriem rūpēties.”
Gunārs, kurš pēdējos 25 gadus ir strādājis maiznīcā Tallaght, teica, ka baidās zaudēt darbu, jo viņa pagaidu mājvieta ir pievienojusi viņa ikdienas braucienam uz darbu vairākas stundas. Lai laikus nokļūtu agrajā maiņā, viņš ir spiests doties ceļā nakts vidū.
Noraizējies par savas ģimenes nākotni, Gunārs teica, ka ir bijis sirdi plosoši vērot, kā viņa bērni tiek atrauti no kopienas, īpaši viņa četri dēli, kuri bija neatņemama Blessington Rugby kluba sastāvdaļa, pirms nesen paziņoja saviem kluba biedriem, ka viņu ģimenei ir jāpamet pilsēta.
“Es strādāju maiznīcā Tallaght, un es teicu WCC, ka visa šī dēļ es kļūšu par bezdarbnieku, kā arī par bezpajumtnieku. Jābraukā ir daudz. Es strādāju agrajā maiņā, tāpēc, lai no Enniscorthy laikus nokļūtu darbā, man ir jāceļas nakts vidū, un pēc tam jāatgriežas hostelī pie maniem sešiem bērniem. Man jāatrod dzīvesvieta tuvāk darbam, un es nevaru turpināt braukāt uz darbu, citādi es to varu zaudēt. Atņemt bērniem draugus un skolas un pārcelt viņus citur ir ļoti grūti, arī viņiem pašiem. Maniem četriem dēliem pietrūks regbija, īpaši Viktoram. Viņu sapņi ir sagrauti. Man jāizņem pieci bērni no skolas, un, iespējams, viņiem vajadzēs jaunas formas, un prom no ģimenes ārsta – es nezinu, kur esmu.”
Gunārs norādīja, ka šis nav pasaules gals, bet bezpajumtniecība ir liela un plašāka problēma visā valstī un par to netiek pietiekami runāts. Viņš apņēmīgi sacīja, ka savas ģimenes situāciju sakārtos, bet viņi nav vienīgie, kam nepieciešama palīdzība.
“Ir nomācoši redzēt, ka daži cilvēki, tā vietā, lai mūs atbalstītu, ir veicinājuši mūsu pašreizējās problēmas. Es domāju, ka ir svarīgi uzņemties atbildību par savu bezdarbību.”
Lūgts komentēt Gunāra situāciju, pašvaldības pārstāvis sacīja: “Datu aizsardzības regulas noteikumi aizliedz Wicklow grāfistes padomei apspriest atsevišķus gadījumus.”
FOTO: baltic-ireland.ie
