baltic-ireland.ie

Martā inflācijas kāpums Latvijā mazāks.

Inguna Mieze
Martā inflācijas kāpums Latvijā mazāks.

Kā liecina Latvijas Statistikas pārvaldes publicētie dati, vidējais patēriņa cenu līmenis 2008.gada martā, salīdzinot ar 2008.gada februāri, palielinājās par 1,5%. Precēm cenas pieauga par 1,4%, bet pakalpojumiem – par 1,7%. 2007.gada martā, salīdzinot ar 2007.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,4%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam siltumenerģijai (+ 6,4%), degvielai (+ 3,1%), apģērbiem (+4,0%) un apaviem (+7,7%).

Dārgāki kļuva arī pārtikas produkti: augļi, dārzeņi, maize un graudaugu izstrādājumi, zivju konservi, dārzeņu konservi, saldumi, medus, augu eļļa, olas un citi pārtikas produkti. Cenas pieauga alkoholiskajiem dzērieniem (+2,3%), īpaši stiprajiem dzērieniem (+4,2%).
Akciju ietekmē martā cenas kritās atsevišķiem piena produktiem, sieram, vistas gaļai, cukuram un kafijai. Lētākas kļuva galvenās sadzīves ierīces, TV, audio, video, foto un datu apstrādes iekārtas, kā arī tālruņu aparāti. Tomēr cenas turpināja pieaugt ēdināšanas pakalpojumiem, galvenokārt skolu un iestāžu ēdnīcās.
Gada inflācija martā sasniedza 16,8%, kas ir par 0,1% vairāk nekā februārī. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem inflācijas pieaugums ir bijis mazs.
Ivars Godmanis atzīst, ka minimālais inflācijas kāpums martā jau bijis sagaidāms, tomēr attiecībā uz nākotni ir piesardzīgs. Premjers atgādināja, ka līdz ar 1. aprīli tika paaugstināti energotarifi un to iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību un ekonomiku varēs redzēt maijā. Arī finanšu ministrs Atis Slakteris uzskata, ka pārmērīgam optimismam nav pamata.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka apģērbu un apavu cenas martā cēlušās pateicoties runām par vispārējo inflāciju un pircēju atsaucībai izpārdošanu laikā. Tomēr agri vai vēlu tirgotājiem būs jāsaduras ar ekonomiskās aktivitātes pazemināšanos un iedzīvotāju naudas tērēšanas paradumu maiņu. „Pašreiz mazumtirdzniecībā notiekošās izmaiņas vēl neatspoguļojas cenās, bet jau tuvākajā laikā abiem šiem cikliem būtu jāuzrāda līdzīgas tendences, respektīvi, cenām ir jāseko izmaiņām pieprasījumā. Tas joprojām ļauj izteikt prognozes, ka dažu mēnešu laikā inflācijai nav pamata turpināt pieaugt, tā stabilizēsies un sāks pakāpeniski samazināties” uzskata eksperts.

FOTO: Valdis Dannenbergs

Related Images:

Inguna Mieze tēls
Inguna Mieze

5 atbildes uz “Martā inflācijas kāpums Latvijā mazāks.”

  1. >> tēls
    >>

    Mārcis LATVIA Says:
    April 8th, 2008 at 5:21 pm

    Hei tautieti(-e). Vai Tu jau parakstījies par Satversmes grozījumu ierosināšanu?

    Vēl nepieciešami 3003 parakstu un palikušas divas dienas – līdz 10.aprīlim.

    Šī ir iespēja mainīt attieksmi.

  2. >> tēls
    >>

    andris IRELAND Says:
    April 8th, 2008 at 6:13 pm

    Nenokavējiet parakstīties, daudz vairs nevajaga.

  3. >> tēls
    >>

    normunds IRELAND Says:
    April 9th, 2008 at 10:33 am

    Ja tie 30 000 (pec statistikas) latviesi parakstitos…….

  4. >> tēls
    >>

    OM IRELAND Says:
    April 9th, 2008 at 11:30 am

    “Majiens ar slotas katu”, jeb privet! no tv-net

    Iedzīvotāju ienākuma nodokļu atšķirību dēļ Latvijas valsts ir tiesīga pieprasīt no Īrijā strādājošajiem Latvijas pilsoņiem piecus procentus viņu Īrijā nopelnītās naudas. Lai izvairītos, latvieši steidz deklarēt dzīvesvietu Īrijā, ziņo Latvijas Radio korespondente Dublinā Aiga Andrupe.

    Draud ar sodu
    Pieminētie pieci procenti, atgriežoties Latvijā, ir jāmaksā no saviem ikmēneša ienākumiem. Īrijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 20%, bet Latvijā – 25%, un jāsedz starpība. Ja cilvēks, piemēram, strādājis Īrijā gadu, mēnesī pelnījis 1000 latu, tad šī nodokļa starpība var sasniegt 1050 latu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) gan skaidro, ka ikviens gadījums jāskata individuāli. Nodokļa starpība nav jāmaksā, ja cilvēks deklarējies Īrijā.

    Ja Īrijā strādājošais dzīvesvietu ir deklarējis Latvijā, nodokļu starpība būtu jāsedz ik gadu, iesniedzot VID deklarāciju par saviem ienākumiem. Sods par deklarācijas neiesniegšanu var būt līdz 500 latu. Pagaidām vienotas datu bāzes par cilvēkiem, kas strādā ārpus Latvijas, nav, atzīst VID. Par konkrētu personu var pieprasīt informāciju no Īrijas varas iestādēm. Līdz šim nodokļu starpību samaksājuši vien daži simti cilvēku. Tāda informācija atrodama portālā http://www.balticireland.eu.

    Likumdošana paredz

    Jau 1997. gada 13. novembrī starp Latvijas Republiku un Īriju tika noslēgta “Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”. Tas atgādināts portālā http://www.balticireland.eu.

    Par to, kā un kāpēc tiek iekasēti nodokļi no Īrijā strādājošajiem Latvijas pilsoņiem, “Bauskas Dzīve” lūdza skaidrojumu Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes birojā. Saņemtā atbilde tapusi sadarbībā ar VID Zemgales reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Nodokļu normatīvo aktu piemērošanas daļas speciālistiem, informē Sandija Ātrena-Zaharčenoka, VID Zemgales reģionālās iestādes biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja.

    “Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem” jēdziens “Līgumslēdzējas Valsts rezidents” nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem ir pakļauta nodokļu piemērošanai, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu. Šis jēdziens neietver personas, kurām šajā valstī tiek piemēroti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošiem avotiem.

    Ja fiziskās personas nolūks ārvalstīs ir tikai strādāt, bet Latvijā paliek īpašumi, ģimene un tā tālāk, persona arī turpmāk tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu un ārvalstīs gūtie ienākumi Latvijā tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. To nosaka LR likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” otrā panta pirmais punkts.

    Tātad – ja persona 2007. gadā ir strādājusi Īrijā, tai līdz 2008. gada 1. aprīlim bija jāiesniedz gada ienākumu deklarācija tajā VID teritoriālajā iestādē, kur deklarēta dzīvesvieta. Deklarācijai pievieno dokumentus, kas apliecina tiesības uz atvieglojumiem, ar dokumentiem apliecinātu informāciju par taksācijas gadā ārvalstīs samaksāto nodokli, kā arī citus dokumentus, kas ir ņemami vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta sestā daļa).

    Jāņem vērā, ka, aizpildot deklarāciju, aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli. Ja, piemēram, Īrijā samaksātais ienākuma nodoklis ir vienāds ar Latvijā maksājamo ienākuma nodokli vai to pārsniedz, tad Latvijā ienākuma nodoklis no Īrijā gūtiem ienākumiem nav jāmaksā. Savukārt, ja Īrijā samaksātais nodoklis ir mazāks nekā Latvijā maksājamais, persona piemaksā tikai starpību. Tomēr jāuzsver, ja Īrijā samaksātais iedzīvotāja ienākuma nodoklis pārsniedz Latvijā maksājamo, starpība atmaksāta netiek.”

    Piektā daļa

    Kopējais no Latvijas izbraukušo darba migrantu, studentu un ģimenes locekļu skaits varētu būt sasniedzis 100 000, kas ir aptuveni 2,2 – 4,3% no visiem iedzīvotājiem un 3,4 – 7% no iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā, secinājuši “Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta?” autori.

    Jau izbraukušo un potenciālo izbraucēju vidū līdz 30 gadu vecumam attiecīgi ap 40 un 33%, 30 līdz 39 gadu vecumā – 25 un 20%.

    Dažādās aptaujās apņemšanos vai ieceri doties darbā ārpus Latvijas paudusi piektā daļa darbspējīgo iedzīvotāju. Gan potenciālo aizbraucēju, gan patiešām aizbraukušo sastāvā pārsvarā ir cilvēki ar vispārīgo vai profesionālo vidējo izglītību. Augstskolas diplomu ieguvušo vidū ir vairāk sieviešu nekā vīriešu. Līdzīgs sadalījums pēc izglītības un dzimuma ir visu attiecīgā vecuma Latvijas iedzīvotāju vidū, secina pārskata autori.

    Ar cerību nopelnīt

    Pēc uzņēmējvalstu apdrošināšanas reģistra datiem, tikai Eiropas Savienības valstīs vien ieradušies apmēram 50 000 viesstrādnieku no Latvijas. Pieskaitot nenodarbinātos ģimenes locekļus un vēl tos, kuri strādā, piemēram, ASV, Norvēģijā, Krievijā, kopējais no Latvijas izbraukušo skaits būtu lēšams tuvu 100 tūkstošiem. Šī gadsimta pirmajos piecos gados oficiāli dzīvesvietu Latvijā atstājuši tikai 17 300 cilvēku, kas ir 0,75% no Latvijas iedzīvotājiem. Ar nodomu šeit palikt Latvijā ieradušies tikai 9400 cilvēku.

    Izplatītākais pašreizējais darba migrācijas motīvs ir cerība nopelnīt līdzekļus pašu un ģimenes iztikai, mājokļa remontam vai iegādei, pašu vai bērnu izglītībai, īpašuma vai automašīnas iegādei, kredītu atmaksai. Citi nodomi – vēlme iepazīt citas zemes, iegūt jaunu darba un dzīves pieredzi, apgūt svešvalodas.

    Izbraukušie būtu gatavi atgriezties, ja Latvijā varētu nopelnīt tikpat, cik ārvalstīs, vai vismaz pusi no tā; ja būtu lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem; ja darba devēju un valsts attieksmē pret darba ņēmējiem būtu jūtama cieņa. Pieminēta arī baznīcas noraidošā attieksme pret homoseksuāļiem un sievietēm mācītājām. Tā informē “Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta?”.

  5. >> tēls
    >>

    OM IRELAND Says:
    April 9th, 2008 at 11:39 am

    Sikak par so var lasit:
    http://www.financenet.lv/
    parnaudu/
    article.php?id=181381

Atbildēt

Raksta Autore

2 skaisti teikumi, kas izceļ autores pierdzei utt

Birkas

bezdarbs BNS bērni ceļošana Covid-19 diaspora Dublina ELA ES Garda hokejs ierobežojumi konkurss koronavīruss laikapstākļi laika ziņas Latvija LBI LETA Lidosta "Rīga" Limerick luterāņi LVA NVA pabalsti pandēmija PBLA portāls reemigrācija Ryanair saeima SIF skoliņa slepkavība statistika tiesa valdība vēlēšanas vēstniecība vēstnieks Ziemassvētki Ziemeļīrija ĀM ĪLNP Īrija

Ieteiktie raksti