Dzīvē nākas pieredzēt daudz ko – labas un ne tik labas dienas, lielākas un mazākas likstas, citreiz laiks rit mierīgi, bet citreiz mirkļi pazūd kā nebijuši. Bet laiks apstājas, kad cilvēku pārsteidz nelaime. Tā atnāk negaidīta, nesaukta un paliek. Dzīve tiek sadalīta „pirms” un „pēc”. Un tad pēkšņi atklājas, cik cilvēciski, labestīgi un stipri mēs esam vai gluži pretēji – neesam…
Šajā klusajā pārdomu laikā portāls baltic-ireland ir saņēmis patiesi šokējošu vēstuli. Ināra Ļapisova savā vēstulē stāsta par Cork University Hospital attieksmi pret viņas vīru Vladimiru.
Šobrīd Ināra pēc advokāta ieteikuma ir vērsusies Īrijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā pēc palīdzības. Lai ierosinātu lietu, ir vajadzīgs neatkarīgu ekspertu slēdziens, kas maksā 3000 €. Ģimenei, kura ir palikusi bez apgādnieka, tik daudz naudas nav.
Stāsta Ināra Ļapisova:
“Īrijā atrodos no šī gada 29 .maija, jo notika nelaime ar manu vīru Vladimiru Ļapisovu, kurš strādāja Korkā par metinātāju.
Šī gada 25. maijā man uz Latviju piezvanīja vīrs un pateica, ka viņam ļoti sāp galva un galvassāpes nepārstāj, es ieteicu padzert zāles un gulēt. Nākošajā dienā vīrs aizgāja uz darbu, galvassāpes nepārgāja, bet pastiprinājās. Man bija aizdomas, ka ir noticis insults. Zvanīju paziņām, brigadierim, lai ved uz slimnīcu.
26. maijā vakarā viņu aizveda uz slimnīcu, taču palīdzība netika sniegta uzreiz – vīrs nosēdēja uz krēsla trīs diennaktis, tajā laikā sāpes pastiprinājās vēl vairāk.
28. maijā es izlidoju no Latvijas, Korkā biju 29. maijā. Divas stundas pirms manas ierašanās vīram slimnīcā tika izdota gultas veļa, todien ārstu tā arī neredzējām. Nākošajā dienā ārsts apstiprināja insultu, kreisā puse bija paralizēta, bet vīrs vēl runāja, dzirdēja, pats ēda, redzēja un varēja minimāli kustēties. Galva tika skenēta astotajā dienā – 2. jūnijā. Tad arī vīram sāka dot zāles, šķīdināt asinis, vest uz trenažiera zāli, nodarboties ar viņu. 3. jūnijā Vladimirs staigāja (viņam lika staigāt) un sagaidīja mani. Mēs izrunājāmies, viss it kā labi, domāju, ka vīrs izveseļosies, bet vakarā zvans no slimnīcas, ka Vladimirs pārcietis otru insultu un viņam palicis pavisam slikti, steidzami jāierodas slimnīcā.
Atbraucu, redzu, vīram pavisam slikti: paralizētas abas puses, liels klepus, temperatūra 41-42 grādi, pulsa gandrīz nav. Es lūdzu, lai ved uz intensīvo palātu, bet man atbild, ka nevajag, jo viņš pats elpo. Pēc trijām, ļoti smagā stāvoklī pavadītām dienām, Vladimirs tika aizvests uz intensīvo palātu, bet vīrs jau bija zaudējis redzi, runas spējas, rīšanas refleksu un bija paralizēts. Veselu mēnesi ārsti nevarēja izdomāt, kādā veidā viņu barot, ielika kuņģī cauruli – baroja caur sistēmu.
Bet arī ar šo mūsu bēdu stāsts vēl nebija galā, Vladimirs gulēja palātā caurvējā, viņam sākās plaušu karsonis. Es liku iztaisīt analīzi un MRS. Apstiprinājās, ka plaušās ir parādījusies baktērija MRSI. Stāvoklis kritisks, ārsti nedeva nekādas prognozes, jo ar šādu diagnozi slimnieki nedzīvo vispār vai dzīvo 2-3 nedēļas. Mūsu gadījums esot ļoti smags, rets, bet mēs dzīvojam nu jau 6 mēnešus.
Protams, laba nekā nav un nevar būt, bet mēs dzīvojam, tās ir šausmas manam vīram un arī man. Dzīve sabruka vienas stundas laikā, jo kāds izdomāja, ka vīram ir jāsēž un jāgaida trīs dienas, kad viņš ieradās slimnīcā, ka nav vajadzīga intensīvā palāta, jo vēl elpo u.t.t..
Es vīram ieteicu braukt uz slimnīcu, jo domāju, ka tā būs labāk, tādēļ šobrīd man ir ļoti smagi, jo izjūtu lielu vainas sajūtu vīra priekšā, ka tā sanācis. Šobrīd es gribu izdarīt visu tā, lai mana sirdsapziņa būtu tīra, ka darīju visu iespējamo, tādēļ iesniedzu dokumentus advokātiem, lai izskata mana vīra slimības vēsturi. Taču, lai veiktu neatkarīgu ārsta ekspertīzi mana vīra slimības vēsturei un stāvoklim, man vajag samaksāt 3000 eiro. Dotajā momentā man tādas naudas nav. Piedevām atklājās, ka vīrs ir bijis nelegāli nodarbināts (kaut gan darba devējs apgalvoja, ka maksā nodokļus). Tātad arī pabalsti mums nepienākas.”
Īrijas latviešu luterāņu draudzes mācītājs Uģis Brūklene:
“Mums, kas mīlam taisnību un vēlamies pasargāt vēl citus no bezatbildības sekām ir iespējams nepalikt malā, bet ienākt ar savu palīdzību, gluži tāpat kā Ziemsvētkos Dievs nepalika malā, bet deva Pasaules glābšanai Jēzu. Ziedosim arī mēs, kaut mazumiņu! Tā lai būtu mūsu mīlestības dāvana Kristus Dzimšanas Svētkos Vladimiram un Inārai.”
Arī portāls baltic-ireland aicina tautiešus būt atsaucīgiem un palīdzēt nelaimē nonākušajai ģimenei. Ziedojot kaut vienu, divus eiro, kopā mēs varam savākt nepieciešamo summu.
Bank of Ireland
Account number: 91184916
Sort code: 90-28-05
Account name: Madars Ladusans (Vladimira dēla vārds)
FOTO: no Ļapisovu ģimenes arhīva
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.