Viņa nav prom – viņa ir gaismā, Kur vairs nav nakts, kur nav sāpju un baiļu. Tur mirdz miers kā mūžīga saulrieta laiks, Tur dvēsele…
Un neteiktie labie vārdi Par vēlu sadeg kā čuksts: Nevienam neprasot, stājas Tās sirdis, kas pasaulei pukst. Vēl negribas ticēt. Joprojām Dzīvie vārdi pār tumsību…
Ir sāpes, ko nevar dalīt uz pusēm, Nav tādu vārdu, kas mierināt spētu… Nostājas blakus Tev draugi un klusē Kaut vai tā, lai Tev palīdzētu.…
Es mācēju danci vest līkumiņu līkumiem, Es varēju vieglu soli kā riteni ritināt. Vediet danci šovakar simtu jūdžu garumā, Lai palika otri simti no rītiņa…
Un es jūtu: kāds mani dzēš Jau kāds mani dzēš Drīz neviens mani neredzēs manas rokas satvert nevarēs Bet es būšu daļa no ceļa pa…
Šī gada 1.septembrī mūsu saulstariņš un visu mīļotā, pozitīvā Daiga Ansberga devās mūžībā, kad līdz 61. dzimšanas dienai bija palikušas tikai 2 dienas. Daigas lielākais…
Vienai dzīvei vieni vārti, Saules gaismai atvērti. Žēl tikai, ka nezinām, Cik ilgi vaļā mums tie ir.
No Tevis tik daudz bija ko gūt. Tavas pēdas ir dziļas, tās nepazūd, Mums atmiņās vēl ilgi kopā būt…
Augšā, aiz zvaigznēm, tur tiksies reiz mīļi Tie, kas šeit, pasaulē, šķīrušies būs. Dvēsele skatīsies dvēselē dziļi, Mūžīgā skaidrībā mieru tā gūs.
Nu mūžs ir noslēdzies, Stāv ozols pagalmā un skatās, Kā aiziet tēvs caur vārtiem Savās mūža takās. (J. Rūsiņš)